Grupa "Autobuss debesīs", vieni no dalībniekiem Imantdienās, kas šonedēļ atkal notiks Cēsu pils parka estrādē.

Kopš grupas "Autobuss debesīs" pēdējā dziesmu albuma izdošanas 2006. gadā aizritējis krietns laika sprīdis, taču pagaidām nav bijis draudu, ka ansambļa pastāvēšanai pienākušais beigas. Tā vien liekas, ka tikmēr, kamēr vien jūlija mēnesī Imanta Kalniņa dziesmu mīļotāji pulcēsies Imantdienās, tik arī pastāvēs Imanta dēla Marta Kristiāna Kalniņa kopā sasaukto mūziķu kopa, kas mūsu rokscēnā sevi pieteica 1999. gadā. Tiesa, ansambļa pamati likti jau gadu iepriekš, kad Marts Kristiāns ar bijušo skolasbiedru Emīlu Zilbertu nolēma izveidot grupu. Tajā iesaistījās vēl divi skolasbiedri – Ervings Znotiņš un Armands Treilihs, kā arī pieredzējušais ģitārists Andrejs Grimms.

Kopīgā skola puišiem bija Emīla Dārziņa speciālā mūzikas vidusskola, kuru Kalniņš gan beidza kā obojists, bet ansamblī dzied un tagad spēlē taustiņinstrumentus. Savukārt Zilberts ķērās pie bungām, kaut pa reizei uzspēlē arī klarneti. Pa šo laiku piedzīvotas sastāva maiņas – Znotiņš no "Autobusa debesīs" atvadījās jau 2010. gadā, bet pēc Grimma par ģitāristu kļuva Andris Dzenis. Jau pirmo ierakstu tapšanas laikā par ansambļa dalībnieku kļuva arī Kārlis Auzāns, kura pamatinstruments ir kontrabass, taču "Autobuss debesīs" koncertos viņš lielākoties spēlē basģitāru. Un pamatīga muzikālā izglītība ir īpašība, kas atšķir šo kolektīvu no citiem Latvijā, kuri vairāk ļaujas improvizācijai un fantāzijai, nevis rūpīgi izstrādā katru frāzi. Iespējams, šo domāšanas veidu Marts Kristiāns Kalniņš iemantojis, bērnībā klausoties tēva grupas "Turaidas Roze" koncertus un mēģinājumus, un jau tolaik viņš saprata, ka simtprocentīgi kļūs par mūziķi. Spēki izmēģināti arī akadēmiskajā žanrā – spēlējot oboju vispirms bruņoto spēku orķestrī, tad pūtēju orķestrī "Rīga".

Tomēr rokmūzikas vilinājums izrādījās spēcīgāks. Pēc 1997. gada Imantdienām puisis tēvam sacīja, ka grib organizēt grupu, un Imants Kalniņš apsolīja, ka uzrakstīs kādu dziesmu. Solījumu viņš turēja…