Kad 1992. gada sākumā Latvijas mūziķi tika pie kārtējām Raimonda balvām pa sasniegumiem savā daiļradē, par iepriekšējā gada labāko dziesmu autoru tika atzīts Aigars Grāvers. Tas nekas, ka grupa „Jumprava” jau bija pasludinājusi, ka izbeidz savu darbību, turklāt Grāvers bija ķēries pie aktīva skaņu režisora un producenta darba ierakstu studijā „4-atā”.

Kādudien tajā, lai ieskaņotu savu dziesmu „Dejas sapnī” ieradās nevienam nepazīstams jauneklis Normunds Pauniņš no Varakļāniem. Tobrīd Normunds mācījās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, un Aigars Grāvers tūdaļ saklausīja viņa balss lielisko potenciālu. Tobrīd bez savas grupas bija arī otrs „Jumpravas” dalībnieks Aigars Krēsla – izrādījās, ka viņš ir gatavs atsvaidzināt savas bundzinieka prasmes, savukārt Grāveru varbūt spārnoja arī nesen saņemtie labākā komponista lauri. Tā nu 1992. gada vasarā abiem „Jumpravas” mūziķiem palēnām sāka briest ideja par jaunu grupu. Tās nosaukums „Otra Puse”. Latviešu mūzikas mīļotājiem tā ir pazīstama nu jau 30 gadu!