Līdzīgi kā tas bija mūsu ģeniālā Imanta Kalniņa pirmajā grupā – 60. gadu beigās Liepājā dibinātajā bigbīta ansamblī “2xBBM”, arī “Turaidas roze” bija viena skaņraža muzikālā laboratorija. Pēc līdzīgas metodes rokmūzikā tolaik strādāja ne tikai Juris Kulakovs ar savu “Pērkonu”, bet arī Jānis Lūsēns ar “Neptūnu”, vēlāk “Zodiaku” un arī Mārtiņa Brauna “Sīpoli”.

80. gadu vidū komponists Imants Kalniņš aktīvi sāka atkal interesēties par rokmūziku, par kuru nebija licies zinis apmēram desmit gadus. Iedvesmu viņam sniedza darbs pie rokoratorijas “Kā jūra, kā zeme, kā debess”, kas tapa sadarbībā ar Juri Kulakovu un Juri Sējānu un 1984. gadā pieteica grupas “Pērkons” atgriešanos uz latviešu rokmūzikas skatuves. Toreiz tika iestudēta arī Kalniņa jaunības gados sacerētā rokopera “Ei, jūs, tur”, un visas šīs dinamiskās norises, kolektīvā muzicēšana un “Pērkona” dalībnieku spirgtais radošais gars modināja komponistā vēlmi pašam atkal uzsākt aktīvu muzicēšanu un klātienē tikties ar klausītājiem aci pret aci. Viņš ķērās pie koncertprogrammas izveides, taču grupas pamatsastāvs noformējās tikai 1985. gada sākumā.

12. jūnijā Imants Kalniņš jau stāvēja uz skatuves, lai kā taustiņinstrumentālists kopā ar sava ansambļa dalībniekiem priecētu Krimuldas Zinātniski pētnieciskās stacijas kluba apmeklētājus jaunu dziesmu koncertā. Todien grupa tika pieteikta ar savu romantisko un latviešiem zīmīgo nosaukumu “Turaidas roze”.