Lai arī Eiropa tiek dēvēta par veco pasauli, nelikties ne zinis par jaunākajām tendencēm mūzikā, kas nāca no Amerikas Savienotajām Valstīm, būtu pilnīga muļķība. Līdzko pie amerikāņiem parādījās Elviss Preslijs, eiropiešiem bija ar ko atbildēt. Frančiem tas bija Džonijs Halidejs, britiem – Klifs Ričards. Laiks negaida – Džonijs mūs pameta pirms pieciem gadiem, sers Klifs Ričards jau pārkāpis astoņdesmit gadu slieksnim.

Toties nupat 85 gadu jubileju nosvinēja, droši var teikt, pasaulē populārākais itāliešu mākslinieks – dziedātājs un kinoaktieris Adriano Čelentano. Tālajā 1957. gadā viņš ceļu uz panākumiem sāka tieši ar rokenrolu, ejot sava aizokeāna elka – Elvisa Preslija pēdās. Ne velti viņu zibenīgi ievēroja pat dižais Frederiko Fellīni, 1960. gadā uzlecošajai rokenrola zvaigznei atvēlot lomu hrestomātiskajā lentē „Saldā dzīve”, kur Čelentano tēlo pats sevi ainā Romas naktsklubā.

Šodien gan Čelentano sabiedrībā parādās reti, dodot priekšroku mierīgai ģimenes dzīvei, bet nekad jau neko nevar droši zināt.