Ja izdzirdam dziedam Luisu Armstrongu, ilgi nav jādomā, viņa balss nav sajaucama ne ar ko. Līdzīgi ir arī ar Demisu Rusosu un vēl daudziem citiem. Gluži tikpat viegli atpazīstama balss piederēja pagājušā gadsimta sešdesmito gadu zvaigznei – amerikāņu māksliniekam Džīnam Pitnijam (Gene Pitney, 1940 – 2006) . Tā var patikt vai nepatikt, bet mēs vienmēr zināsim, ka tas ir Džīns Pitnijs. Un vēl – laikā, kad uz skatuves godā tika celta nevīžība un improvizācija, Džīns vienmēr saglabāja absolūti nevainojamu ģērbšanās stilu.

Viņa dramatiskais, gluži vai operas skatuvei atbilstošais tenors pieder pie to gadu izteiksmīgākajiem un reizē visgrūtāk klasificējamiem talantiem. Žēl, ka joprojām Džīna Pitnija daiļrade ir nepietiekami novērtēta, lai gan viņš ne tikai lieliski mācēja aizvadīt tekstu līdz klausītājam, bet arī pats sacerēja daudzas lieliskas melodijas.

17. februārī aprit 85 gadi kopš mūziķa dzimšanas un šīs dienas raidījumā atsauksim atmiņā, kā skanēja Džīna Pitnija balss.