Latvijas estrādes rītausmā pie dziesmu sacerēšanas ķērās gan pianisti Elga Igenberga un Raimonds Pauls, gan kontrabasists Egils Švarcs, gan diplomētie skaņraži Ģederts Ramans un Edmunds Goldšteins. Šo profesiju lauciņā izņēmums bija Uldis Lapsiņš, kurš absolvēja Latvijas valsts konservatorijas mūzikas teorijas klasi, kur, protams, apguva arī kompozīcijas tehniku.

Lapsiņa vārds pamatoti tika minēts starp 60. gadu talantīgākajiem jaunajiem estrādes skaņražiem, turklāt viņš darbojās gan kā praktiķis, gan teorētiķis – spēlēja klavieres un sacerēja dziesmas un instrumentālo mūziku, vadīja ansambļus un vērtēja kolēģu sniegumu jau kā Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nama estrādes sekcijas metodiķis.

Uldim Lapsiņam Latvijā bija par šauru, viņš piepildīja senloloto sapni par karjeru ārzemēs – apprecēja sievieti no toreizējās Vācijas Demokrātiskās republikas, pārcēlās uz Berlīni, kur darbdienās strādāja par koncertmeistaru baletskolā. Brīvajā laikā turpināja rakstīt aranžējumus, šo un to komponēja un regulāri apciemoja dzimto Latviju, kur bija palicis daudz draugu un kolēģu. Tomēr Ulda Lapsiņa vārdu un veikumu mūsdienās atceras tikai retais, tāpēc par to, kā izklausījās viņa savulaik tik populārās estrādes dziesmas šodien dzirdēsiet raidījumā.