Lieldienas. Ja kristīgajā pasaulē par gada skaistākajiem svētkiem tiek uzskatīti Ziemassvētki, tad lielākie svētki ir - Lieldienas, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp mūsu ēras 27. un 33. gadu.

Agrākais rakstos pieminētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts ar 2. gadsimtu, lai gan Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir atzīmēta arī agrāk.

Senatnē latvieši Lieldienas svinēja, iestājoties astronomiskajam pavasarim. Šī iemesla dēļ Lieldienas katru gadu iekrita citā datumā, laika posmā no marta līdz aprīlim.

Arī Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra.

Pēc Lieldienām, dienām paliekot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo gaismas uzvaru pār tumsu senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām, kas mūsdienās ir zināmas kā Lieldienas. Svētku nosaukums - Lieldienas - tieši izsaka šī notikuma būtību un jēgu, proti, to, ka diena nu ir kļuvusi lielāka par nakti.