Esam pieraduši pie skumjām ziņām. Tāds laiks. Kad 24. novembra vakarā Latviju pāršalca ziņa, ka mūžībā devies Mārtiņš Brauns, pirmā doma bija – tā nevar būt, tā nedrīkst būt. Un tomēr... Vēl nupat, oktobra vidū, kā kārtīgam mūziķim klājas – Mārtiņš saņēma ovācijas uz skatuves atjaunotā „Maugļa” pirmizrādē, atzīmējot savu 70 gadu jubileju. Tas nekas, ka mēnesi vēlāk. Tāda skaļa svinēšana viņam nekad nav patikusi. Mārtiņš mums dāvāja dziesmas, kas likās saprotamas un tuvas tikai mums. Nē. Viņā patiesa latvietība savienojās ar pasaules elpu.