Ar dažiem, sevišķi gados jaunākajiem mūziķiem, ir tāpat kā ar vistām – tikko olu izdējusi, tā skrien pa visu pasauli un lielās skaļā balsī. Un jau sen aiz kalniem tie laiki, kad lai tiktu pie dziesmas ieskaņojuma, bija jāiziet vispirms Latvijas radio mūzikas komisija, kuras lēmums bija noteicošais – vai skaņdarbs ir gana labs, lai tiktu iemūžināts. 1980. gadā tad pirmoreiz izdevās Ingum Feldmanim, tobrīd profesionālam mežradzniekam, kas bija apguvis arī ģitārspēli un paklusām komponēja. Un togad Ingus Pētersona priekšnesumā pie klausītājiem aizceļoja Feldmaņa dziesma "Puķu lietus" ar Ingus brāļa Gunta vārdiem. Šādā brāļu tandēmā viņi radījuši ne vienu vien skaistu skaņdarbu, tomēr Feldmaņa uzvārdu starp Latvijā populārākajiem nedzirdēsiet. Kaut gan Ingus dziedājis Jelgavas grupā "Salve", atskaņojis Aleksandra Kublinska dziesmas, muzicējis un dziedājis kapelā "Ornaments", viņu vaigā pazīs tikai retais mūzikas mīļotājs. Mūziķis par to neskumst, jau vairākus gadus viņš muzicē Marijas Naumovas pavadošajā ansamblī, savulaik spēlējis rokenrolus pie Pita Andersona, bet savas sirdsdziesmas Ingus uzticēja dziedātājam Normundam Rutulim, kurš tās iemūžināja albumā "Vēl viens laimīgs rīts".