Žoržs Siksna – šī dziedātāja vārds ir simbols veselam laikmetam latviešu estrādes mūzikā, kā arī labai gaumei un elegancei – sabiedrībā populārais dziedātājs parādās tikai un vienīgi uzvalkā tērpies, nemaz jau nerunājot par skatuvi. Taču muzikāli Žoržam allaž paticis mainīties – dziedāts varietē, restorānos, slēgtos vakaros, uz kuģa, operā, rīkoti neapoliešu dziesmu un Eduarda Grīga mūzikas vakari, sapņots par latviešu tautasdziesmu apdaru albumu. Taču visbiežāk tomēr Žorža Siksnas vārds saistās ar Raimonda Paula populārajām dziesmām "Muļķe sirds", "Genoveva", kā arī grāvējiem "Mīļā", "Vālodzīte", "Leonora" un neskaitāmām citām, kuras savas karjeras vairāk nekā 40 gados atskaņojis populārais mākslinieks.

Latviešu popmūzikā Žoržs ienāca 70. gadu nogalē, tūdaļ piesaistīdams milzu interesi gan ar savu francisko vārdus, gan ar iepriekš nedzirdēti augstu balsi un savdabīgu tembru. Turklāt atšķirībā no saviem ieroču brāļiem – Ojāra Grinberga un Viktora Lapčenoka – Siksna guvis pamatīgu muzikālo izglītību, mācījies Jelgavas mūzikas vidusskolā, un ir arī klarnetists, ne vien brīnišķīgs dziedātājs. Ilgus gadus Žoržs skolojis balsi pie leģendārā Leonīda Zahodņika, kurš 30. gados, kā dažs labs no toreizējiem Latvijas tenoriem, bija mācījies dziedāšanu pie itāļu meistariem. Skolotājs Siksnu piespiedis dziedāt klasisko mūziku, ar pārliecību, ka vokālista formu spēj uzturēt tieši nopietnais jeb klasiskais repertuārs. Šo gudrību Žoržs īstenojis gan garīgās mūzikas koncertos baznīcās, gan soloprogrammās ar kamermūzikas priekšnesumiem, gan atveidojot Ļenski operā Jevgeņijs Oņegins. Pateicoties šādai repertuāra daudzveidībai, dziedātājs arī saglabājis tādu skatuves ilgmūžību, kurā var sacensties tikai ar Viktoru Lapčenoku. Un, protams, līdzīgi Viktoram, Žoržs ir viens no Raimonda Paula atklājumiem, un tieši Maestro Siksnas balsij veltījis daudz skaistu melodiju.