Par vienu no labākajiem ģitāristiem 70. gados Latvijā, ja ne pašu labāko, nereti tiek nosaukts Rubā dzimušais un Auces mūzikas skolu beigušais Māris Beļickis. Un, ja nebūsiet dzirdējuši viņa vārdu – kāds tur brīnums, jo viņa īsais mūžs aprāvās jau 1981. gadā. Kaut gan tolaik jau lieliski spēlēja arī Zigmunds Lorencs, Vjačeslavs Mitrohins un Aivars Hermanis, tieši Beļicka ģitārai piemita īpašs tonis.

Māris, būdams izcils mūziķis un komandas spēlētājs, bija izcili tehnisks mūziķis, turklāt prata savu solo nospēlēt tā, ka tas neaizēnoja galveno dziedātāju, toties piešķīra skaņdarbam izsmalcinātas nianses. Beļicka spožo talantu novērtēja gan Uldis Stabulnieks, uzaicinot uz savu ansambli, gan Raimonds Pauls, kurš ģitāristu gribēja sev, un kopā ar grupu „Modo” Māris vairākus gadus aizvadīja arī Zigmara Liepiņa vadībā. Bet pirmā grupa, kurā Beļickis piedalījās, jau būdams rīdzinieks, bija „Dzintara lelles”, kurā viņš spēlēja taustiņinstrumentus, nevis ģitāru, kuru raustīja Mārtiņš Brauns un dziedāja Viktors Zemgals. Māris bija multiinstrumentālists – prata spēlēt klavieres, akordeonu, klarneti, pat varēja paņemt rokā basģitāru un dziedāt – par ģitāru nemaz nerunājot!

Diemžēl nav saglabājies daudz ierakstu, kuros godam varētu novērtēt šī ārkārtīgi talantīgā mūziķa prasmi, vien nedaudzas dziesmas un instrumentālie skaņdarbi, jo ikdiena aizritēja nemitīgos koncertos, un tomēr – visus iespējamos Māra Beļicka ģitāras dziedājumus varēsiet izbaudīt šodien raidījumā Dzīves ritmi mūzikā.