Cik daudz var svešumā palīdzēt mūzika no dzimtenes un arī otrādi – cik priecīgus brīžus un ilgas pēc kaut kā nesasniedzama savulaik mums – padomju zemes pilsoņiem – deva trimdas latviešu dziesmotās skaņuplates, kuras pa dažādiem viltīgiem apkārtceļiem nonāca arī pie mūsu klausītājiem.

Pirmā trimdas latviešu mūzikas plate bija Teodora Reitera kora ieskaņojums Zviedrijā 1954. gadā. Šī ieraksta dēļ tika izveidota mūzikas izdevniecība „Latvian Music” – tā atvēra jaunu lapaspusi latviešu mūzikas vēsturē. Šīs izdevniecības skaņuplates pamatoti baudīja piekrišanu abpus okeānam. Tas pavēra ceļu turpmākajiem vieglā žanra ieskaņojumiem, no kuriem populārākie bija „Čikāgas piecīšu” un Ilmāra Dzeņa, vēlākajos gados arī Larisas Mondrusas ieraksti.

Var teikt, ka tikpat lielu ievērību baudīja arī ansambļa „Trīs no Pārdaugavas” skaņuplates. Dziesmas dzirdējuši bija daudzi, vien bieži paslīdējis garām bija trijotnes oficiālais nosaukums. Raidījums Dzīves ritmu mūzikā veltīts tieši nelielam atskatam pārdaugaviešu trio muzikālajās gaitās.