Pasaules kārtība mainās gluži vai ik katru stundu, bet nekas nav nemainīgāks kā tradīcijas, kas pārdzīvojušas gadu simtus. Tas attiecas arī uz Ziemassvētkiem. Svētki visiem vieni, un ļoti daudzas Ziemassvētku tradīcijas dažādām tautām ir līdzīgas. Piemēram, bluķa vilkšana, kas bija tik populāra pie senajiem latviešiem. Bluķi Ziemassvētkos velk arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tās mērķis ir līdz ar bluķa sadedzināšanu iznīdēt visu ļauno, tādējādi vairojot labklājību. Bet gardēžu zemē Francijā, atšķirībā no mūsu ozolkoka bluķa, tas ir ēdams. Šāds bluķis tiek veidots kā rollbiskvīts, kas pārliets ar šokolādes glazūru un izrotāts ar no marcipāna gatavotām Meža rūķīšu figūriņām un sēnītēm.

Arī eglītes Francijā rotā ar īstiem augļiem. Īpaši populāri ir sarkanie āboli - atsauce uz Bībelē minēto grēka augli Ēdenes dārzā. Tā katrai tautai - un tas ir tikai likumsakarīgi - gadsimtu gaitā izveidojušās savas Ziemsassvētku svinēšanas tradīcijas, kas mums reizēm varētu likties pat stipri dīvainas.

Tā varētu turpināt vēl un vēl un par visu vairāk raidījumā Dzīves ritmi mūzikā.