Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Pagājušā gada 11 mēnešos dzimuši par 6% mazāk bērnu nekā pirms gada šajā laikā. Kas to ietekmējis - mazāks iedzīvotāju skaits reproduktīvā vecumā, pandēmijas laika spriedze vai nedrošība par nākotni?

Demogrāfs Ilmārs Mežs vērtē, ka dati nerada pārsteigumu, viņš norāda, ka 2020. gadā būs mazākais jaundzimušo skaits simts gadu laikā, tas ir kopš 2020. gada, kopš Latvija tiek šādi dati apkopoti.

Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste profesore Dace Rezeberga atzīst, jaundzimušo skaits viņas vadītajā iestādē ir samazināmies par 9%, kas ir gandrīz viena mēneša dzemdību apjoms. Kā iemeslus viņa min to, ka strauji valstī turpina samazināties reproduktīvā vecuma sieviešu skaits.

Ginekoloģe un dzemdību speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Gunta Lazdāne un dzemdību speciāliste Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas prezidente Vija Veisa iepazīstina ar pētījumu, kā Covid-19 ietekmē seksuālo un reproduktīvo veselību.

No gandrīz 700 reproduktīvā vecuma sievietēm, kas atbildēja uz pētījuma anketas jautājumiem tiešsaistē, apmēram 5% norādīja, ka gribētu plānoto grūtniecību atlikt, bet tikpat daudz atzina, ka Covid-19 ietekmējis lēmumu plānot bērniņu ātrāk.

"Latvijā tā situācija nav tik bēdīga," uzskata Gunta Lazdāne.

Vija Veisa vērtē, ka katra krīze kādiem nes zaudējumus, bet citi tajā  ierauga iespējas.

"Noteikti būs ģimenes, kuras pieņems lēmumu par labu bērniņam, jo varam darbu organizēt attālināti, vairāk būt mājās un kopā ar ģimeni, tā ir vērtība pāri visam un mēs esam gatavi, lai mūsu ģimenē ienāktu vēl kāds bērniņš," atzīst Vija Veisa. "Noteikti būs arī tie, kuri ekonomisku apsvērumu dēļ, grūtniecību varētu arī atlikt."

Savā darba ikdienā viņa novērojusi, ka grūtnieču ir vairāk. Tas viņu gandarī.