Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Valdība lēmusi piešķirt vecākiem 500 eiro lielu krīzes pabalstu par katru ģimenē apgādībā esošo bērnu. Jautājums par šo naudas atbalstu raisījis karstas diskusijas sabiedrībā - kāpēc tas nepieciešams un kā vērtēt to, ka pabalstu saņems arī tā sabiedrības daļa, kurai, kā saka ekonomisti, klājas pat labāk nekā iepriekš, jo uzkrājumi ir krietni auguši. Vai šo pabalstu var uzlūkot kā "morālo kompensāciju", kā to nodēvējis viens no politiķiem, kas vecākiem būt jāsaņem par krīzes laikā pieaugušo stresu.

"Šķiet, lēmums pieņemts no otra gala, nesākam ar pamatojumu un izvērtēšanu, kas vajadzīgs šajā situācijā un kādi rīki vajadzīgi," uzskata Latvijas Universitātes asociētā profesore sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

Raidījumā Ģimenes studija viņa min, ka starptautiskās organizācijas jau vasaras sākumā pieejamos instrumentus krīzes pārvarēšanai Eiropas valstīs. Lielā mērā tā balstīta katras valsts līdzšinējā ģimenes atbalsta politikā, domājot, kā to varētu krīzes apstākļos uzlabot, sekojot ģimeņu vajadzībām.

"Pie mums noticis otrādi - mums ir janvārī ievērojami kritusies valdības popularitāte un atbalsts un priekšlikums sākās kā populistisks solis. Un to arī tā sajuta no vienas puses," uzskata Aivita Putniņa. 

Pētniece norāda, ka Latvijā nav bijis pārdomāta ģimenes atbalsta mehānismu ieviešanas, nav izvērtējuma, kas ģimenēm vajadzīgs. Pēkšņi 500 eiro - kāpēc 500 un kādai vajadzībai?

"Tad tiek domāts, varbūt, ka tas ir datortehnikai, lai bērni varētu mācīties. Bet zīdaiņiem nevajag datoru, lai mācītos. Daļa uzskata, ka varbūt ģimenes vienkārši nodzers to naudu, jo tik lielu naudu viņi nekad dzīvē nav redzējuši. Neviens jau īsti nezina, kāpēc šādā daudzumā un šādā formā, kāpēc tagad, martā. Loģika vairāk saprotama tuvojošos pašvaldību vēlēšanu sakarā, nevis konsekventa pamatojuma dēļ. Katram pabalstam jābūt pamatojumam, kādēļ tas ir un kādu ietekmi tas atstās," vērtē Aivita Putniņa.

Tikai daļēji pētnieces teiktajam piekrīt pārējās raidījuma viešņas.

Pārresoru koordinācijas centra ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” koordinatore Nita Jirgensone neuzskata, ka pabalsts ir saistīts ar populismu, jo "redzam objektīvu vajadzību dabā un visas ģimenes runā, ka palīdzība ir objektīvi vajadzīga un lēmums tiek pieņemts". 

Nita Jirgensone norāda, ka līdz šim visa politika bijusi vērsta uz to, lai ģimenēm ļauj nopelnīt un tad būs iespēja pabarot bērnus, tādēļ ir daudz ieguldījumu, lai uzturētu uzņēmējdarbību.

"Tas ne vienmēr līdz galam strādā, tāpēc šis nosacīti vienkāršais mehānisms bez papildus dārgām administrēšanas izmaksām ir izraudzīts kā veiksmīgais instruments, kas sasniegtu pēc iespējas plašāku bērnu loku," uzskata Nita Jirgensone.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte piekrīt, ka sākotnējā informācija par pabalsta piešķiršanu bija haotiska. Viņa arī uzskata, ka pabalsts ir vajadzīgs.

"Pārrunājot ar kolēģiem pašvaldībās, secinām, ja arī līdz šim ģimenes ar bērniem bija grupa, kas bija viena no visvairāk nabadzības riskam pakļauta, atceroties, ka gadu dzīvojam Covid krīzes apstākļos un ģimenes ar bērniem iznes šo smagumu gan saistībā ar bērnu izglītošanu un bērnu nodrošināšanu pilnīgi citos apstākļos, un ir arī psiholoģiskā un emocionālā spriedze, ir svarīgi šādu atbalstu nodrošināt, iespējams, tam bija jānāk agrāk," analizē Ilze Rudzīte.

Viņa uzskata, ka atbalsts būs vērtīgs daudzām ģimenēm, jā, daļai tas nebūs izšķiroši. Tāpat viņa norāda, ka nākotnē jādomā par regulāru un saprotamu atbalstu.

Viedokli izsaka ekonomists Pēteris Strautiņš un biedrības "Laiks jauniešiem" vadītājs Gints Jankovskis.