Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mācību gads noslēdzies, emocijas par piedzīvoto ir atšķirīgas gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem. Motivēto skolēnu vecāki ir apmierināti, ka viņu bērniem tā bija vēl viena iespēja celt savu vēlmi mācīties, jēgpilni izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, mācīties pašiem plānot savu laiku. Bet visiem tā nebija. Ir skolēni, kuri pabeiguši 1. vai 2. klasi un tā arī nav sapratuši, kas ir skola, jo klātienes mācības ilgušas tikai dažus mēnešus. Vairums pusaudžu šajā mācību gadā bija tikai nepilnus divus mēnešus un tas radījis nopietnas sekas. Pētījums liecina, ka liegums pusaudžiem apmeklēt skolu klātienē un tikties ar vienaudžiem katram trešajam radījis mentālās veselības sekas un tās varbūt ilgtermiņā un visaptverošas.

Vai valdības lēmums ilgstoši nelaist bērnus skolā mācīties klātienē ir attaisnojies, Ģimenes studijā vērtē Limbažu novada ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce un organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Inga Akmentiņa-Smildziņa kā mamma atzīst, ka ir priecīga, ka šis mācību gads ir beidzies, bet kā vecāku organizācijas pārstāvei viņai ir žēl visu emociju, ko vecāki un bērni šajā mācību gadā ir piedzīvojuši. Tas ir bijis smags gads. Taču viņa aicina vecākus vasarā domāt nevis kā atgūt iekavēto, bet kā atgūt iekavēto savstarpējās attiecībās ar bērniem, 

"Ar šo klasi, ar šo mācību gadu skološanās nebeidzas, var mācīties visu atlikušo dzīvi. Ja ģeogrāfijā kaut ko neapguva par kādu kontinentu, to var dzīves laikā izlabot, bet par bērnu emocionālo veselību, to būs grūtāk atgriezt," vērtē Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Gunta Lāce atklāj, ka tikai šonedēļ, kad ir pēdējā mācību diena, Limbažu novads ir drošā pašvaldība un bērni varēja uz skolu doties klātienē.

"Šodien viņi jūtas atpestīti un laimīgi, viņi dodas vasarā, bet kopumā viņi izskatās "ne savā ādā"," atzīst Gunta Lāce. "Ja mazie bija laimīgi, ka ir satikušies, tad lielie izskatījās kā samulsuši. Sajūta, ka viņi ir ierāvušies savā kodoliņā, no kura nemaz daudzi nevēlas līst ārā. Tas mani biedē, raizējos, ka bērns pierod pie dzīvošanās savā čaulā, savā istabā. Tās ir lietas, par ko baidos, kā varēs atgūt."

"Viena lieta ir emocionālā veselība un tas, ka bērni ir guvuši dīvainu pieredzi," bilst Gunta Lāce, atzīstot, ka šis laiks ir saasinājis problēmas, kas jau ir bijušas.

Gunta Lāce arī min, ka viena problēma, kas parādījusies attālināto mācību laikā, ir liekais svars, daudzi bērni ir kārtīgi apvēlušies sēžot pie datora un, piemēram, tiesājot zaptsmaizes paralēli mācību procesam.

Skolotāja arī min, ka ir vairāki nelaimes gadījumi vairāki, jo bērns mājās viens un nepieskatīts. 

"Lietas, kas nedod mieru, domājot par nākamo gadu. Šis ir b0iedzies. Dodamies vasarā, nedomājam par privātskolotājiem, robi ir visiem, gan jau tos salāpīs," mudina Gunta Lāce. "Par nākamo gadu ir raize - ir jāiet skolā."

Ierakstos pieredzē par mācībām aizvadītajā mācību gadā klātienē un attālināti dalā divu bērnu mamma Ilze Salnāja-Verva no Igaunijas un vidusskolniece Elza Bonifē un viņas mamma Baiba Bonifē no Francijas.

Bet kas jāizdara, lai skolēni varētu nākamajā gadā mācīties klātienē un vai pareizs bija risinājums neatsākt mācības klātienē jau aizvadītajā mācību gadā, skaidro un vērtē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis un Slimības un profilakses centra epidemioloģe Rita Korotinska.