Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Policija, šķiet, aizvien biežāk ziņo par pazudušiem bērniem vai noklīdušiem pusaudžiem. Kāpēc tā? Vai klaiņotāju tiešām kļūst vairāk, vai varbūt vecāki vienkārši biežāk ziņo par bērniem, kas devušies nezināmā virzienā? Vai bēg un klejo tikai sociālo riska grupu bērni, vai tā ir izplatītāka problēma, kas skar arī, tā teikt, parastas ģimenes.

Ģimenes studijā diskutē Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Riska grupu prevencijas nodaļas galvenā inspektore Evita Evardsone, biedrības "Open radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis, Pusaudžu resursu centra programmu vadītāja Ieva Rasa un klīniskā psiholoģe Romija Krēziņa.

"Statistika neapstiprina, ka bērnu skaits, kas pazūd, palielinātos. Ja 2023. gadā mums bija izsludināti meklēšanā 578 bērni, tad 2024. gadā - 554 un četros šā gada mēnešos- 159. Un tas neliecina, ka bērnu skaits, pazūdošo vai klaiņojošo, palielinātos. Palielinās, iespējams, sadarbība ar sabiedrību. Policija vairāk izmanto iespēju caur medijiem bērnus meklēt," norāda Evita Evardsone.

Klaiņo vairāk tieši pusaudži. Un Evita Evardsone skaidro iemeslus, kāpēc pusaudži mēdz izvēlēties klaiņot.

  • Tas ir saistīts ar vecumā īpatnībām, ar vēlmi būt neatkarīgam, sevišķi, ja tiek pārāk stingri audzināts vai ir pārāk augstas prasības. 
  • Visvairāk  meklēšanā tiek izsludināti bērni no ārpusģimenes aprūpes iestādēm. Viņi vienkārši no turienes dodas prom, jo viņš lielākoties jūtas nevienam nevajadzīgs.
  • Nākamā grupa ir pusaudži, kuri ģimenē nejūtas emocionāli labi, viņš nav atbalstīts, viņu pārāk nosoda, pārāk kritizē, vaino bieži vien par lietām, par kurām viņš pat varbūt nav vainīgs.
  • Vēl viena daļa, kas izvēlas klaiņot, ir pusaudži, kuriem nav vispār robežu ģimenē. Nevar uzskatīt, ka sāks bērnu disciplinēt 12-13 gadu vecumā, viņš sāks klausīt. Tā nebūs. Arī bērni, kam ir visatļautība un nav robežu, klaiņo.
  • Protams, klaiņo bērni, kur ir vardarbība ģimenē, vardarbība vecāku starpā, kur var būt pastāvīgi konflikti, kuri ir emocionālā vardarbība gan pret bērniem, gan savstarpēja,  novārtā pamešana.

"Bieži vecāki aizmirst, ka arī pusaudzis vēl aizvien ir bērns, un viņam tas siltums no vecākiem ir vajadzīgs," atzīst Evita Evardsone.