Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Attālinātās mācības teju gadu ir ikdienas realitāte, taču skolēnu un skolotāju apgāde ar tiem nepieciešamo datortehniku un atbilstošu interneta pieslēguma jaudu joprojām daudzviet ir problemātiska. Pašvaldību aptauju dati par trūkstošajām tehnikas vienībām un Izglītības un zinātnes ministrijas redzējums un iespējas to nodrošināt atšķiras. Vēl gan nav izskanējis oficiāls paziņojums, bet iespējams, ka attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām. Ģimenes studijā interesējamies, kāda ir situācija ar datortehnikas nodrošinājumu un interneta jaudām Latvijā skolēniem un skolotājiem.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore Helēna Vilkosta skaidro, ka šobrīd IZM un arī pašvaldības piešķirtie portatīvie datori ir izdalīti pedagogiem, lai var kvalitatīvi veikt darbu no mājām, ir arī doti ģimenēm, kurās ir vairāki bērni, lai visi varētu līdzvērtīgi piedalīties mācību procesā.

Direktore vērtē, ka vismaz 50 datorus skolai vajadzētu, lai minimāli nodrošinātu procesu.

Maltas vidusskolas direktore Vinera Dimpere atzīst, ka situācija ir līdzīga kā Rīgā. Līdz pandēmijai trīs datorklases apmierināja visas skolēnu vajadzības,bet šobrīd datoru trūkst. 24 portatīvos datorus, ko saņēma no IZM, tos iedeva skolotājiem, lai var nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, prioritāri skola palīdz daudzbērnu ģimenēm. Reģionos problēma ir arī interneta pieslēgums.

"Interneta pieslēgums skolā ir labs, bet laukos ir “melnās zonas”, kur ar internetu ir švaki. Ģimenes sazinās ar interneta piegādātājiem, bet problēmu nevar atrisināt. Ir vietas, kur to ir grūti atrisināt," norāda Vinera Dimpere.

Vērtējot izmaiņas, ko nesis šis attālināto mācību gads, pedagoģes atzīst, ka tas ietekmēs darbu nākotnē. 

"Man liekas, ka viss attālinātais process ir ar divdabja dabu. No vienas puses lika daudz apgūt gan skolotājiem, gan bērniem, īpaši datorpratību, kas ir laba lieta, mūsdienīga. No otras puses, ka tik daudz jāpavada digitālajā vidē, ne velti psiholoģi saka, ka tas nav īsti veselīgi un bērnam, kuram psihe nenobriedusi, ir emocionāli grūti," atzīst Helēna Vilkosta. "Ja skolēns atgriezīsies klātienes procesā, kur procesi nav tik mainīgi, kur skolotājam process ir daudz lēnāks nekā digitālā vide dod iespēju. Būs problēmas. Es negribētu teikt, ka gads ir galīgi norakstīts, bet šis gads būs jūtams nākotnē. Pandēmijas sekas, attālinātā mācību procesa sekas būs jūtamas."

“Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Latvijā Gatis Narvaišs arī vērtē, ka attālināto mācību gads iespaidos nākotni.

"Būs milzīgas atšķirības starp dažādām skolām, jo attālinātais mācību process ir diametrāli pretējs viena novada ietvaros. Mēdz būt skola, kur gandrīz vispār nav tiešsaistes stundu, citā ir. Mācību process tiek atšķirīgi organizēts. Diemžēl būs atšķirības starp bērniem vienas klases ietvaros, gan tāpēc kā viņiem ir dažāda tehnoloģiju pieejamība, gan vecāku atbalsts, gan citas iespējas, kas šobrīd padara atšķirīgu mācību procesu bērniem. Skolā bija lielāka iespēja nodrošināt vienlīdzīgu procesu, šobrīd tas trūkst," vērtē Gatis Narvaišs.

Viedokli par nodrošinājumu ar datortehniku izsaka arī Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens un Latvijas pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure.