Šķiroties, aizvien vairāk tēvu pieprasa vienlīdzīgas bērnu aprūpes tiesības, vēloties būt ne tikai "brīvdienu tēti". Pētījums rāda, ka situācija Latvijā uz labo pusi mainās pamazām.

Pirms trim gadiem nodibinājuma "Tēvi" veiktais pētījums parādīja, ka Latvijā pēc laulību šķiršanas bērni lielākoties paliek mātes aizgādnībā, tēvam tiek dota iespēja būt kopā ar atvasi vien 13 % no laika.

Sociālantropologs Andris Saulītis skaidro, ka Rīgas Stradiņa universitātē šo pētījumu turpina un pēc trim gadiem vērtē, ka ir nelieli uzlabojumi.

"Pirms trijiem gadiem tiesas piešķirtā saskarsme noteica, ka tēviem ir tiesības tikties ar saviem bērniem brīvdienās, bija daudz tēvu, kuru saskarsmes režīms noteica, ka bērns nekad pie viņiem nepaliek pa nakti. Tas veido tos 13 %," Ģimenes studijā skaidro sociālantropologs Andris Saulītis.

Viņš norāda, ka Rīgas Stradiņa universitāte turpina pēc savas iniciatīvas toreiz biedrības pasūtīto pētījumu. Jaunākie dati rāda nelielu pieaugumu  - tēvam tiek dota iespēja būt kopā ar atvasi vien 15% no laika. Lai arī tas nav daudz, Saulītis atzīst, ka tas ir solis pareizajā virzienā. 

"Ja pirms trim gadiem tēvi kopā ar bērniem pavadīja 26 darba dienas, tagad tās ir 49, tas nozīmē, ka no piektdienas līdz pirmdienai, vai tā ir vēl kāda darba diena. Tas ir būtiski, jo nozīmē, ka tēvam ir jāvelta laiks bērna sagatavošanai skolai, ne tikai jāpavada ar viņu brīvais laiks un svētdien jāatdod atpakaļ mātei, kas viņu sagatavo skolai un līdz ar to ir ikdienas aprūpētāja," norāda Saulītis.

Saulītis arī atzīs, ka Latvijā tikai katram ceturtajam tēvam pēc šķiršanās nav ļauts bērnus paņemt pie sevis pa nakti.

"Būtiski mainījies, kā nonāk līdz lēmumam, ja pirms trim gadiem mazs skaits lietu noslēdzās ar izlīgumu, tad šobrīd gandrīz puse lietu noslēdzas ar izlīgumu. Tā ir būtiska atšķirība, ka vienošanos panāk tiesas sēdē, vai pirms tiesas sēdes, iesaistot mediatoru," atzīst Saulītis.

Rīgas Apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa ir gandarīta, ka tēvi mācās un arvien vairāk interesējas, tas raisa uzticēšanos tiesai.

"Mums ļoti patīk, kad vecāki slēdz izlīgumu, jo tie ir divi pieauguši cilvēki, kas labi pārzina  savu dienas režīmu, zina, kāds ir bērna dienas režīms un var atrast labāko risinājumu," atzīst Ilze Celmiņa.

Viņa vērtē, ka iespējams mūsdienu vecāki labāk saprot savu atbildību bērnu audzināšanā un saprot, ka vienlīdz atbildīgi par bērnu.

"Jo detalizētāk ir atrunāta saskarsmes kārtība, jo dziļāks ir konflikts. Gadījumos, kad konflikts nav tik dziļš, tiek norādīts tikai apmēram pēc darba vai stundu beigām, vecākiem sazinoties bērnu paņem no skolas vai nogādāts uz skolu pirmdienas rītā. Ja konflikts ir dziļāks, tiek atrunāts viss pa minūtēm, pretējā gadījumā katra minūte ir strīdus ābols. Tas ir savstarpējās uzticēšanās trūkums," norāda Ilze Celmiņa.

Pieredzē dalās tētis Mārtiņš Linde. Viņš norāda, ka svarīgākais bērnam saprast, ka abi vecāki viņu mīl un saikne ar abiem vecākiem saglabājas. Savukārt vecākiem ir svarīgi saprast, ka abi ir bērna audzināšanas partneri un tad var vienoties par daudzām lietām un pielāgoties.

Viedokli izsaka mediatore un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa un Rīgas bariņtiesas Ģimenes domstarpību lietu nodaļas vadītāja Iveta Lielmane.

Savukārt tētis Lauris Bokišs, iepazīstinot ar savu šī brīža dzīves modeli pēc šķiršanās, atzīst, ka pamats ir domāt par bērna vajadzībām un vecākiem spēt savā starpā sarunāties un vienoties. Un kad ir vienošanās notikusi, arī joprojām spēt sarunāties gan par ikdienu, gan bērna vajadzībām - attīstītību, dažādām emocionālām vajadzībām, kuras nav vieglas bērniem.