Izaicinājumus pusaudžiem radījis gan attālināto mācību laiks, gan rada arī mācību atsākšanās klātienē, bet ievērojot dažādus nosacījumus un ierobežojumus Covid-19 izplatības dēļ.

Pusaudžu psihoterapijas centrs ir veicis pētījumu, jautājot pusaudžiem un jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem, kā viņi jutās attālināto mācību laikā, lai saprastu, kā Covid-19 ietekmē mentālo veselību

Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs raidījumā Ģimenes studija skaidro, ka ietekme redzama, ap 55% pusaudžu saka, ka Covid-19 viņu mentālo veselību ietekmējis negatīvi. Viņi norāda dažādas grūtības, no kurām populārākās ir trauksme un depresija. 

Ap 30% aptaujāto saka, ka vajag papildus atbalstu. Norāda, ka konsultētos ar speciālistu.

"Covid ir atstājis vērā ņemamu iespaidu uz pusaudžu psihi, uz mentālo veselību. Tā ir arī citu valstu pieredze. Otrs, varam saprast, kāda veida palīdzību varam piedāvāt, jo līdzšinējie veidi nedarbosies un nebūs derīgi," atzīst

Nils Sakss Konstantinovs sola, ka pētījuma rezultāti publiski būs pieejami tuvāko nedēļu laikā. 

Līdz šim vairāk runāts par to, ka attālināti mācīties grūtāk bija jaunāko klašu skolēniem, viņiem bija vajadzīga vecāku palīdzība. Mazāk uzmanības pievērsts tam, kā šo laiku pārdzīvoja pusaudži, kā zināma izolētība no vienaudžiem ietekmēja viņu garīgo veselību. Tāpat pusaudžiem atgriešanās skolā pēc ilgā pārtraukuma var būt satraucoša un trauksmes pilna, īpaši, ja jaunietis ir depresīvs vai trauksmains.

Priekuļu vidusskolas 7.klases audzinātājs Mareks Dambītis novērojis, ka  viņa klases skolēni attālināto mācību laikā savstarpēji īpaši daudz nekomunicēja, varbūt bija noguruši no lielās sarakstes, ka visu laiku jābūt aktīvam, pieejamam.

Viņš vērtē, ka vieniem attālināto mācību laiks bija dažiem bija ieguvums, jo varēja paši plānot savu laiku, citiem tieši pretēji, tas bija grūts laika posms, kurā jāiemācās plānot savu darbu, komunicēt ar cilvēkiem, atrast informāciju.

Mareks Dambītis vērtē, ka, sākoties jaunam mācību gadam, atkalredzēšanās ir pozitīva, bet būs lieli izaicinājumi sadzīvot citam ar citu pie jaunajiem nosacījumiem, kad skolēni visu laiku uzturas klasē, tikai skolotāji dodas pie viņiem

"Būs jādomā jauni noteikumi, kā savā starpā sadzīvot klusajiem, kuriem vajadzīgs klusums, un tiem, kuriem gribas izlikt enerģiju. Droši vien būs izaicinoši. Tas nebūs tik vienkārši, kā atgriežoties iepriekš skolā," atzīst Mareks Dambītis.

Pieredzē par to, kā aizvadīts attālināto mācību laiks un kā ir pielāgoties jaunajiem noteikumiem mācībām klātienē, dalās Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas 12.klases skolnieks Kristians Liepiņš. Viņš min, ka attālināto mācību laikā lielākā problēma bijusi paškontrole un arī tas, ka bijis jāizmanto vairākas platformas. Savukārt šobrīd jaunie noteikumi mācībām klātienē vēl ir ļoti neskaidri gan skolēniem, gan skolotājiem. Absurda viņam šķiet prasība, ka klases telpā skolēniem nav jāievēro 2m distance, bet tiklīdz iziet gaitenī, arī tiem, kas tikko atradušies savstarpēji ļoti tuvu, jāievēro 2m distance. To arī ir grūti ievērot, jo skola ir neliela, lai arī skolotāji uzrauga un atgādina.

Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka skolās šobrīd ir vērts dot skolēniem pēc iespējas vairāk zināšanas par mentālo veselību, kā  var izpausties problēmas, kā strādā mūsu prāts un kas ir tās mazās lietas, kas var palīdzēt.