Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Daudz laika prasa atgriezeniskās saites nodrošināšana, skolotājiem vēl jāapgūst digitālie rīki, savukārt skolēniem jāattīsta pašvadības prasmes, bet ģimenē, kur vairāki skolēni, noteikti ir svarīgs dienas darbu plāns, tās ir atziņas pēc pirmās attālinātās mācību nedēļas Latvijas skolās.

"Pieredze visumā pozitīva, jo brīvlaika nedēļu strādājām pie sistēmas, kā nodrošināt maksimāli pietuvinātu klātienes stundām attālināto mācību procesu. Ātri sapratām, ka ir vajadzīga vienota pieeja," raidījumā Ģimenes studija atzīst Mārupes Valsts ģimnāzijas matemātikas un fizikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs.

"Sadarbībā aktivizējusies šajās nedēļas, skolotāji daudz aktīvāk dalās ar materiāliem, nav vairs tāda pieeja, ka mēs kaut kādā ziņā konkurējam. Ir kopīgs mērķis, kā nodrošināt, lai visi skolēni turpinātu mācīties maksimāli kvalitatīvi. Ikdienas darbā šis sadarbības aspekts nemaz nebija tik izteikts," turpina Vorobjovs.

“Tas ir ļoti izaicinoši. Skolotāji ir saplānojuši darbu nedēļai. Uzskatām, ka mūsu bērni ir lieli, jaunieši un mēs nepieprasām viņiem sēdēt pie datora atbilstoši stundu sarakstam, bet atbilstoši šim stundu sarakstam un tam, kas bija jāiemācās šajā nedēļā, skolotāji ir izvēlējušies tos sasniedzamos rezultātus, kurus bērni var sasniegt arī attālināti. Katram skolēnam katrā mācību priekšmetā ir nosūtīta vienota forma, kurā redz, kas jāiemācās, kāpēc jāiemācās. Viņš redz, kā pārliecināties, vai ir iemācījies. Un norādes, kā jānodod skolotājiem,” ikdienas darbu skolā raksturo Limbažu novada ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce.

Rīgas Pļavnieku pamatskolas direktore Elīna Dreimane atzīst, ka pirmā nedēļa aizritējusi raibi, bet pozitīvi. Pirmās divas mācību dienas pēc brīvlaika bijušas kā projektu darba dienas. Stundu saraksts netiek mainīts, katru dienu līdz pulksten 11 skolēni saņem darbus, kas jāveic, skolotāji tiešsaistē sniedz konsultācijas no plkst. 10 – 14. Bet sadarbība turpinās visas dienas garumā, arī intensīva intensīva sadarbība starp kolēģiem.

"Šobrīd ļoti domājam, kā sabalansēt tieši šo atgriezeniskās saites sniegšanu bērniem ar saprātīgu darba laiku skolotājiem. Bērni strādā ļoti ieinteresēti, es domāju, ka no tā mums būs labums vēl ļoti ilgi uz priekšu. Viņi tiešām ar prieku uzņem savu atbildību. Strādā aktīvāk nekā ikdienā. Bet pie katra nopietnāka darbiņa, ko viņi veikuši, viņiem ir ļoti svarīgi saņemt pretī, vai tas ir pareizi, vai nepareizi, avi kaut ko vajag uzlabot. Tieši šī atgriezeniskās saites sniegšana šajā brīdī aizņem ārkārtīgi ilgu laiku," atzīst Gunta Lāce.

"Ļoti priecātos par visu speciālistu, gudrinieku ieteikumiem, kā to izdarīt optimālāk organizējot, jo šobrīd tas ir mūsu galvenais jautājums. Mēs cenšamies pilnīgi katram iedot viņam atgriezenisko saiti, palīdzēt viņam saprast, kas ir viņam ir tālāk jādara, jo bērni ir dažādi un arī šobrīd strādā dažādā tempā. No skolotāja paņem ārkārtīgu spēka patēriņu, laika patēriņu. Un tas ir mūsu galvenais izaicinājums.

Otrs, kā panākt, lai katrs bērns justos pamanīts tīri cilvēcīgi. Mēs cenšamies viņiem zvanīt, cenšamies uzturēt dažādās arī joku sarunas whatsapp. Kā palīdzēt bērnam nejusties mājās vientuļam mājās šobrīd."

"Neiet gludi tāpēc, ka pēkšņi izgaismojas tas, ka skolēniem jāattīsta pašvadības prasmes, sava laika plānošanas prasme. Ikdienas darbā klātienē par to visu rūpējās skola un skolotāji. Attālinātajās mācībās diezgan daudz jāuzņemas skolēnam pašam," vērtē Aleksandrs Vorobjovs.

Viņš stāsta, ka maksimāli daudz izmanto tiešsaistes rīkus, lai var redzēt skolēnus.

"Nevaru iedomāties, kā matemātiku var apgūt, vienkārši aizsūtot e-klasē uzdevumus, ka skolēns pats visu pilda.

Protams, ka ir skolēni, kas ir ļoti spējīgi un tiks galā jebkurā situācijā. Skolēni, kuriem iet sarežģītāk, viņi šajā gadījumā būtu dubultā zaudētāji, plaisa, kas Latvijā ir izteikta starp teicamniekiem un tiem, kam iet grūtāk, būtu vēl izteiktāka. To nevar pieļaut," uzskata Aleksandrs Vorobjovs.

Pieredzē dalās arī trīs skolēnu mamma Liene Brizga-Kalniņa. Viņa atzīst, ka pirmdiena bijusi spraiga, bet tagad jau katram bērnam ir savs ritms mācībām. Liene Brizga-Kalniņa atzīst, ka mājās ir sastādīts dienas plāns, kurā ir norādīts, cikos sāk darbus, lietas, ko obligāti dara kopā, tās ir pusdienas. Tāpat katram noteikti ir jāiziet ārā. Dienas beigās atzīmē, kā katram paveikt darbus. Tas palīdz un vecākiem noteikti ir jātur roka uz pulsa.