7.- 12. klašu skolēni atkal mācās attālināti. Vai skolas un skolotāji ir labāk sagatavojušies šim procesam un kā skolēniem mācībās var palīdzēt pašvadītas mācīšanās ceļvedis?

Izvērtējot attālinātās mācīšanās plusus un mīnusus pavasarī, Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar "Edurio" veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa aptaujāto attālinātās mācīšanās posmu novērtēja kā labu, īpaši tāpēc, ka strauji pieauga gan skolēnu, gan skolotāju spēja mācīties digitālajā vidē. Tomēr konstatētas arī problēmas - daudzās skolās nebija vienotās mācību platformas, nereti trūka saiknes starp skolotājiem un skolēniem. 17% skolēnu ar skolotāju sarunājās individuāli pa tālruni vai videozvanā retāk nekā reizi mēnesī vai vispār nekad. Salīdzinoši maz skolotāju stundas vadīja tiešsaistē, daudziem skolēniem bija grūti sevi motivēt mācīties, koncentrēties darbam

Limbažu novada ģimnāzijas direktore, skolotāja Gunta Lāce diskusijā Ģimenes studijā vērtē, ka skolotājs pavasarī vairumā gadījumu nebija gatavs mācīšanai tiešsaistē. 

"Arī lekcijas lasīšana zoom nav mācīšana tiešsaistē. Tas ir ļoti vienkāršots veids, kā kaut ko darīt. Mēs pavasarī bijām gatavi vai nu nolasīt lekciju kādā no tiešsaistes rīkiem, vai uzdot uzdevumu. Šobrīd esam gājuši soli tālāk, tādas vismaz ir skolēnu atsauksmes - ir grūti, bet ir labāk nekā pavasarī," stāsta Lāce.

Limbažu novada ģimnāzijā ir mainīts dienas plānojums, katru rītu sāk ar klases stundu, kurā audzinātājs saslēdzas tiešsaistē ar skolēniem, pārbauda, ka visi pamodušies, un pārrunā iepriekšējo dienu.

"Tad sākas stundas, kuras mūsu skolā notiek pēc īpaši izstrādāta saraksta, kurš paredzēts tieši šim attālināto mācību laikam, kurā stundas esam salikuši lielākos blokos nekā parasti. Par katru bloku skolotājs atbild pats, kā organizēs," skaidro Lāce.

"Otrs, esam vienojušies, kad pēcpusdienā diena beidzas, tad skolēniem, viņa arī beidzas. Vairs nav mājasdarbu, jo visa diena ir patstāvīgs darbs un nekādi papildus mājasdarbi nav vajadzīgi."

Gandrīz katrā stundā ir saslēgšanās tiešsaistē.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir gandarīta par Limbažu skolas darbu. Viņa izsaka cerību, ka lielākajā daļā skolu uzlabojumi ir notikuši. Tāpat ministre ir gandarīta, ka ir klases stunda no rīta, kurā skolēnus aptaujā par to, kas ir noticis, jo tieši skolēni norādījuši, ka pietrūkst sarunas ar skolotāju.

Brīvlaikā veikta aptauja, kurai atsaukušās 680 skolas, liecina, ka daudz laika resursus skolas tērē, plānojot drošības pasākumus.

Ministre vērtē, ka šobrīd, kad skolā ir tikai 1.-6. skolēni, bet lielākās klases attālināti, skolotājiem strādāt ir vienkāršāk, jo drošības pasākumus ievērot mazākā skolēnu plūsmā ir iespējams.

"Attālinātais mācību darbs nenozīmē, ka skolotājam obligāti jābūt mājās. Attālinātais mācību darbs nozīmē, ka skolotājam būt jāatrodas vietā, kur viņš jūtas vislabāk un kur vislabākais tehniskais aprīkojums. Tāpēc ļoti mudinājām izmantot skolu kabinetus, kur pieļauju, ka skolotājam ir nepieciešamā tehnika un materiāli," atzīst Šuplinska.

Pieredzē dalās mamma Sanda Boskurte, viņas bērna, kurš šobrīd mācās 8.klasē, pieredze ar attālināto mācīšanos nav iepriecinoša. Pavasarī aizvadīto attālinātās mācīšanās laiku viņa vērtē kā pašmācības laiku. Beidzot ir sagaidīta arī pirmā stunda tiešsaistē, tā ir latviešu valoda.

Ģimenes studija jautāja "Facebook" daudzbērnu ģimeņu grupā, vai situāciju šobrīd attālināto mācību ziņā ir uzlabojusies, salīdzinot ar pavasari. Atsaucās 155 ģimenes: 35% vecāku atzina, ka skola nav mainījusi neko, ir tikpat slikti kā pavasarī, 28% atbildēja – skola pielāgojas, bet paŗmaiņas notiek ļoti lēni, 22% norādīja, ka jau pavasarī skola bija izveidojusi ļoti labu mācīšanas shēmu ar tiešsaistes stundām, papildus video un informatīvajiem materiāliem.

Kāpēc daļai skolotāju ir grūti pielāgoties un pārkārtoties darbam tiešsaistē, stāsta matemātikas skolotāja ar 25 gadu pieredzi.

Iespējamās misijas projekta vadītāja Lāsma Mencendorfa vērtē, kāpēc arī vecāko klašu skolēniem ir grūti tikt galā ar situāciju attālinātu mācību laikā. Viņa norāda, ka daudziem trūkst pašvadītas mācīšanās prasmes, kas ietver mērķu uzstādīšanu – saplānot, ko vēlas izdarīt, to uzraudzīt un pašam arī novērtēt.