Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Attālinātā mācīšanās ir krīzes laika realitāte visiem skolēniem un šobrīd tā pagarināta līdz 7.februārim. Plānots, ka šāds mācību formāts daļu laika turpināsies arī pēc pandēmijas. Ģimenes studijā diskutējam par attālinātas mācīšanās ieguvumiem un riskiem, vai šis izaicinājumu pilnais laiks licis pārdomāt skolotājiem, skolēniem un arī viņu vecākiem mācīšanās jēgu un arī sasniedzamos mērķus.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela vērtē, ka galvenais ieguvums skolotājiem, ka iemācījās strādāt attālināti un kā šajā vidē funkcionēt un strādāt un kā tehnoloģijas izmantot kā palīgrīku.

Latvijas Universitāte profesore, klīniskā psiholoģe un ģimenes terapeite Baiba Martinsone norāda, ka ir skolotāji, kas uzlabojuši savas digitālās prasmes, bet ir arī tādi, kas izsprukuši no šī mācīšanās procesa. 

"Joprojām ir skolotāji, kuri mēģina pārlaist šo laiku, kuriem ir zināma pretestība mācīties, strādāt attālināti, viņi pārlaist šo laiku ar cerību, ka atgriezīsies vecie laiki un vārēs turpināt, kā esam dzīvojuši līdz šim," atklāj Baiba Martinsone.

Negatīvie piemēri nav plaši izplatīti, bet lielākie ieguvēji ir pedagogi un skolas, kur nodrošināja darbu dalīšanu, kur skolotāji atbilstoši savām spējām viens pedagogs, kas labi orientējas tehnoloģijās, tas veido attālināto stundu, kāds labo visus darbus, citi nodrošina individuālās konsultācijās mazās grupiņas.

"Līdz ar to skolotājiem ir iespēja darboties vairāk atbilstoši viņu spējām un arī izjust lielāku pašefektivitāti," uzskata Baiba Martinsone.

Linda Daniela piekrīt, ka ir pedagogi, kas nolēmuši pārgaidīt, bet laiks rāda, ka pārgaidīšana nestrādā.

Arī skolēni ir iemācījušies izmantot tehnoloģijas jēgpilni.

"Attālināto mācību laiks pašiem skolēniem ir iemācījis, ka skola nav pašsaprotama lieta," turpina Linda Daniela. "Lielais vairums bērnu saprata, ka skolā notiek arī foršas lietas, kuras vairs nav, - socializēšanās, draudzēšanās, kaut kādas simpātijas, kas visiem skolā bijušas. (..) Savstarpēja būšana kopā pietrūkst."

Tāpat skolēni ir emācījušies, ka tehnoloģijas var izmantot arī mācību nolūkiem, līdz šim vairāk tās bija kā izklaide, kā rīks. Šobrīd skolēni apguvuši, ka tehnoloģijās ir kā mācīšanās rīks, kā atbalsts mācību procesā.

Baiba Martinsone piekrīt, ka skolēni apguvuši digitālās prasmes savai izaugsmei, ne tikai izklaidei, bet zūd atbalsta sistēma un klātienes struktūra, ko skola iedod.

"Divas grupas atzina, ka jūtas labāk attālinātās mācībās, tie, kuriem ir grūtības iekļauties un kuri piedzīvo lielu stresu tāpēc, ka ir attiecību problēmas vai mācību grūtības. Arī ļoti labi attālinātā režīmā jūtas tie skolēni, kurus parasti slavē un kuri ir centīgi.

Viņi jutās labāk tāpēc, ka samazinājās skolas stress, viņi varēja  paši plānot savu darbu, viņi labi ar to tika galā, izvirzīt savus mērķus un ar sirdsmieru to paveikt," norāda Baiba Martinsone.

Runājot par vecākiem, Baiba Martinsone atzīst, ka aptaujā 30% vecāku norādījuši, ka attālinātās mācībās ir nozīmīgs stresa avots, bet gandrīz 15% atbildējuši, ka lielākais stresa avots ir nepieciešamība palīdzēt bērnam mācībās. 

"Tas ļoti labi atspoguļo, ka sākotnēji attālinātās mācībās centās iemācīt visu to pašu tikai attālināti. Līdz ar to vecāks nonāca skolotāja lomā, skolotāji vairāk bija kā darba lapu izplatītāji, vecāki – kā bērnu mācītāji," komentē Baiba Martinsone. 

"Viena lieta, domāju, ka šī pandēmija mums ir iemācījusi, ka sākam saprast un traktēt vecāka lomu bērna izglītībā plašāk. Vecāka atbalsts bērna izglītībā nav tikai sēdēšana pie grāmatām un kopīga mācīšanās. Tas nenozīmē, ka es atbalstu savu bērnu tikai, ja viņam paskaidroju un palīdzu izpildīt mājasdarbus.

Vecāku iesaiste bērnu izglītībā ir daudz plašāks jēdziens. Tas, ka vecāks uztur stabilu vidi mājās, ka bērns ir paēdis, aprūpēts, ir normāls emocionālais klimats. Vecāks uztur bērna mācību motivāciju. Tas attālinātajās mācībās ir vecāka galvenais uzdevums, nevis izpildīt visus mājasdarbus, bet uzturēt bērna mācīšanās motivāciju, lai palīdzētu bērnam atgriezties skolā," analizē Baiba Martinsone.

Linda Daniela atklāj, ka pētījumi parāda, ka vecāki ir priecīgi, viņi beidzot redz, par ko ir bērnu ikdiena, ko bērni mācās. Tas vairs nav kaut kas abstrakts un tagad viņi var runāt ar bērniem par mācību saturu un veidojas kopīgas sarunas. Bet runājot par vecāku lomu bērnu mācīšanās motivācijas uzturēšanā, Linda Daniela norāda uz riskiem.

"Ne visi vecāki izprot, ko tas nozīmē un ko spēj. Pētījumi, kas pasaulē parādās, rāda, ka apmierināti ar šo attālināto mācību procesu ir labāk situēti vecāki ar labākiem sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Tie, kuriem, iespējams, ir ne tik augsts izglītības līmenis, viņu darbs ir mehānisks, ir jābūt darba vietā konkrētu laiku, viņam papildus nāk stress, kas notiek ar viņa bērnu.

Ja stresam klājas pāri vēl stress, ka mani, iespējams, tūlīt atlaidīs, samazinās algu, man jānopērk bērnam dators, bet datoru cenas ir pieaugušas dubultā. Manam bērnam pasliktinās sekmes, citi vecāki spēj palīdzēt, es nespēju. (..) Uzmanīgi, lai neveidojas vēl lielāka plaisa starp tiem, kas var un izrāpsies no krīzes, un tiem, kuriem krīze sit stiprāk,"

Linda Daniele atsaucas uz Pasaules bankas pētījumu, kas saka, ka būs zaudējumi izglītības sasniegumos un to cilvēku, kas šobrīd mācās, spēja pelnīt naudu būs ietekmēta.

Par attālināto mācību laiku, ka arī iespēju, ka attālinātas mācības ar laiku kļūst par pašsaprotamu mācību procesa sastāvdaļu viedokli izsaka arī projekta Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa un Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs. Uzklausām arī vecāku domas.