Tuvojas valsts svētki. Šogad tie norisināsies bez militāro spēku parādes, salūta un citiem ierakstiem notikumiem, tāpēc Lāčplēša dienā Ģimenes studijā saruna par to, kā bērns kļūst par savas valsts patriotu un vai mūsdienu globālajā pasaulē bērni par tādiem jāaudzina.

Literāte, žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa atzīst, ka tas ir atbildīgs jautājums, bet šķiet, recepte nav mainījusies - tā ir ģimene un skola.

"Ģimene ir tā vieta, kur bērnam ierāda kādus rituālus un ceremonijas. (..) Spēkā ir tas, ka bērns kopē vecākus, ja viņš redz, ka vecākiem šie jautājumi interesē, ka vecāki par to runā, tas notiek pats no sevis," vērtē Rudīte Kalpiņa. "Skolā ir pretēji. No skolas sagaidām, ka izjūtas, ko ieliek ģimenē, šīs apjausmas tiek papildinātas ar zināšanām,"

Raunas vidusskolas direktors un vēstures un kulturoloģijas skolotājs Edgars Plētiens skaidro, ka vārds patriotisms nāk no grieķu valodas un nozīmē līdzdarboties.

"Manā redzējumā skolai, ja gribam veicināt patriotismu, ir jādod iespēja jauniešiem līdzdarboties, vai tā būtu pašpārvalde, vai vienkārši mācību priekšmetu stunda.

Ka skolēns var līdzdarboties, darīt līdzi, var kaut kādas lietas ietekmēt. Tur rodas šī piesaiste," norāda Edgars Plētiens.

Rudīte Kalpiņa uzskata, ka mūsu izglītības sistēmā šobrīd izpaliek ideālu dimensija un skatījums lielākās līnijās.

"Ir ļoti labi, ka valsts svētki ir iedzīvināti rituālos un ceremonijās, bet lielā mērā tas velk uz deklaritīvismu un dekoratīvismu," uzskata Rudīte Kalpiņa.

Viņa min, ka šogad sabiedrība nav īpaši aicināta piespraust pie apģērba lentītes valsts karoga krāsās, tāpēc ielās var sastapt izteikti mazāk cilvēku, kas to izdarījuši.

"Labi var redzēt, ka sabiedrībā daudzas lietas, kas saistītas ar pilsoņa attiecībām ar valsti vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem, nav dziļi iesakņojušās," norāda Rudīte Kalpiņa.

Viņa vērtē, ka cilvēki, kuriem nav ģimenes pieredzes, ir daudz klišejiskāki, pompozāki.

"Man ir bažas par to, kā jaunā paaudze, kas šobrīd veidojas un kuru audzina cilvēki, kas paši ir dzimuši vai skolojušies 90. gados, kā viņi izprot Latviju, latviskumu, vai tā ir tikai skaista estētika vai dziļāk," analizē Rudīte Kalpiņa.

"Latviskuma slāņa ļoti pietrūkst, mēs vienkārši caur šādu prizmu vairs nedomājam, jo mūsu izpratnē latviskums ir visai plakans."

Kas portālā lsm.lv sarupēts mazākiem un lielākiem patriotiem, stāsta LSM.lv bērniem un vecākiem domātā satura redaktore Ināra Antiņa. Viņa iepazīstina ar jauno izdrukājamo galda spēli visai ģimenei, kas aicina izzināt un iepazīt Latvijas vēstures notikumus.