Karstas diskusijas vecāku forumos risinās par pirmsskolas pedagogu slodžu modeļiem. Ģimenes studijā plašāks skaidrojums, kā dārziņa dzīvi un pedagoģiskā darba kvalitāti ietekmē audzinātāju un auklīšu darba organizācija, konkrētāk vērtējot un skaidrojot tā saukto 1+ 2 modeli, kad grupā strādā viens pedagogs, kam ir divi palīgi. Kādi ir šīs shēmas plusi un mīnusi, kā tas ietekmē dārziņa dzīvi, ikdienas ritumu grupā un kas par to vairāk jāzina vecākiem. Diskutē un skaidro privātās pirmsskolas izglītības iestādes “Prosum” Sandra Daubure, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Jurgenberga, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla.

Fragments no kādas mammas vēstules:

Gribēju vēl visām problēmām par dārziņiem piebilst kā Rīgas pašvaldība "risina" problēmu ar audzinātāju trūkumu. Tiek izveidota pilotgrupa 1+2, t.i., grupā strādā viena audzinātāja, kas nāk katru dienu no 9-16, un uz maiņām 2 auklītes. Nezinu, kāds viņām grafiks, bet, manuprāt, nav korekti, ka bērni paliek vieni ar audzinātāja palīgu/ auklīti, kurai, visticamāk, nav atbilstoša izglītības. 

Esam par šo arī sazinājusies un runājuši telefoniski ar Valsts izglītības kvalitātes dienestu, kas man pateica, ka šī 1+2 shēma ir pavisam aplama. Par šo mūsu konkrētajā dārziņā esošo situāciju informējām arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu. 

Modelis neapmierina mūs kā vecākus, jo nesatieku audzinātāju, lai pajautātu kā bērnam veicas ar mācību procesu. Audzinātāja ir nākusi pretī un sarunājusi ar vadību, ka reizi nedēļā būs pieejama laikos, kad vecāki atved vai izņem bērnus, bet ne visi tajā laikā tiek ar viņu parunāt, un auklītei par šādām lietām jautāt nav jēga, jo viņa mācību procesu nepārzina. 

Pieņemu, ka mūsu bērnudārzs nav vienīgais kur ir šādas piltogrupas. Jau tā neapskaužu audzinātājas, jo darbs nav viegls, kur nu vēl šādā situācijā, kad viss mācību process ir uz viena pedagoga pleciem. 

Bija bērniem grupā divas lieliskas audzinātājas, abas aizgāja ar viena mēneša starpību, jo sākas jaunās kompetenču pieejas, par ko audzītei bija komentārs - man šobrīd vairāk ir jāpilda papīri, nekā jādarbina ar bērniem. Otrkārt, darbs nebeidzas un nesākas tikai bērnudārza telpās, par to tiek domāts un strādāts arī ārpus darba laika, principā pedagogs nekad neatpūšas un, treškārt, ir nulle atbalsts (tieši vairāk psiholoģisks) no bērnudārza vadības puses. Beigu galā atalgojums pret visu šo ir neatbilstošs. Un, ja audzinātājas ir kopā strādājušas, ir izveidojusies laba komanda, kur viena otru atbalsta, tad tikai loģiski, ka aizejot vienai, otrai arī nolaižas rokas un aiziet prom.