Laiks, ko bērni un pusaudži Latvijā pavada pie dažādiem ekrāniem, jau pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas bija salīdzinoši liels. Tagad, kad mācības un saziņa ar skolu arī notiek attālināti, tas ir vēl vairāk pieaudzis.

Drošāka interneta centra vadītāja Latvijā Maija Katkovska norāda, ka tās, cik daudz bērni šobrīd, attālināti mācoties, pavada pie ekrāniem, ir atkarīgs no skolas un uzdotā.

“Tam ir arī liels plus, ka bērni dabū ierīces izmantot tādiem mērķiem, kādiem tās normāli paredzētas. Jēgpilniem mērķiem,” norāda Katkovska. Viņa min, ka pārsvarā bērni ierīces uztver kā izklaides rīku, kur paskatīties video, filmas, pačatot ar draugiem

“Tagad bērniem ir lieliskā iespēja apzināties, ka ierīce dod iespēju mācīties, jēgpilni izmantot, sazināties ar pedagogiem,” atzīst Katkovska.

Biedrības “Esi Brīvs” valdes priekšsēdētāja, psihoterapeite Dace Caica atzīst, ka šobrīd daudzi noteikumi nedarbojas un tas attiecas arī uz laiku, kas pavadīts pie ekrāna.

“Ir brīdis, ka ne tikai pieaugušie pārkārtojas, bet arī bērni. Visi eksperimentējam ar savu ikdienu, kad vecāki un bērni ir mājās. Ir jābūt noteikumiem un vienošanām uz šo laiku, bet man šķiet, ka vecās vienošanās daudzos gadījumos nestrādā,” atzīst Dace Caica.

Šobrīd nevajadzētu būt tik kritiskiem pret to, ja kādas minūtes vairāk ir pavadītas pie viedierīcēm. Šajā laikā ir jābūt elastīgiem, jārunā vienam ar otru arī par laiku, kas pavadīts viedierīcēs.

Protams, drošības riski, ja daudz laika pavada internetā, arī pieaug. Katkovska iesaka pamatlietas, kas jāievēro, kad bērnam dod ierīci.

  • ja ir ierīce, ko izmanto visa ģimene kopā, bērnam jāizveido savs konts, jo internetam piemīt atmiņa un tas darbojas pēc algoritma principa, ko es esmu skatījies, to atkal piedāvā.
  • Bērniem būs uzdevumi, kad kaut kas būs jāatrod internetā, tāpēc vēlams ieslēgt drošo meklēšanu, lai nepiedāvātu bērniem kaitīgu saturu.
  • Arī youtube kanālā var ieslēgt ierobežotu meklēšanu.

Kā mainījusies dzīve ģimenē, kur līdz šim bija būtiski ierobežojumi datoru lietošanā, stāsta mamma Iveta Straume.

Savukārt ergoterapeite Kristiāna Širova un centra “Līna” psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste Jolanta Usiņa atgādina, kas jāņem vērā, iekārtojot skolēna darba vietu, un kā būtu vēlams organizēt darba dienu.