Filma “Bedre” aktualizē jautājumus par bērna pieredzi sarežģītās ģimenes attiecībās, bērna draudzību ar pieaugušo un mākslas spēju mierināt. Tas ir stāsts par bērnu, kas aug bez vecākiem un saskaras ar vardarbību, stāsts par savstarpēju neiecietību un to, cik atvērti esam citādajam. Ģimenes studijā saruna ar filmas veidotāju Daci Pūci un ekspertiem: praktisko psiholoģi Ivetu Aunīti un mākslas terapeiti Sindiju Meluškāni.

"Šī filma mani paņēma tik ļoti, ka bija epizode, kurā es, pieaugusi sieviete būdama, balsī lūdzos: nē, tikai, lūdzu, nē, tikai ne to," atklāj Iveta Auniņa. "Viņa ir vērtīga ar to, ka mūsos atver cilvēcisko, padara mūs iejūtīgākus, pieklauvē mūsu labajai, cilvēciskajai pusei. Tas ir ļoti vajadzīgs šajā digitālajā laikmetā."

"Viena tēma, kas uzrunāja, ir par to, kā tiek pārprasti bērni," savukārt atzīst Sindija Meluškāne. "Personiski un profesionāli uzrunāja, kā mēs pieaugušie, iedzenam bedrē vienu bērnu."

"Ir nācies sēdēt vecāku sapulcē, kur visi vecāki runā par to, kā mums tikt vaļā no viena bērna, kurš nepietiekami labi uzvedas stundās. Vai citā vecāku sapulcē, kur ir kādi pieci puiši, kas neierakstās kopējā klasē, un tad atkal vecāki un līdzīgi kā filmā ir viena mamma, kura domā, kā izrēķināties ar vienu puisi," turpina Sindija Meluškāne.

Viņa atklāj, ka ir strādājusi ar pusaudžiem, kas nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, pat ne vienmēr no sociāli nelabvēlīgām, bet tādas, kurās ir grūtāki apstākļi, vai bērnus audzina viens vecāks, kurus tiešām, tiklīdz viņiem sāk neizdoties vai fons ir grūtāks un nelabvēlīgāks, mēs, pieaugušie, kuriem vajadzētu būt šī bērna atbalstam, mēs esam tie, kas bērnu iedzen vēl dziļāk bedrē.

"Tā ir sāpīga un jutīga tēma mūsu sabiedrībā un valstī, ka mums ir daudz bērnu, kurus  mēs līdzīgi kā filmā Markusu, nesadzirdam, nesaredzam un neieraugām viņa patiesās vajadzības, bet dzenam tālāk," vērtē Sindija Meluškāne.

"Filmā redzam, ka reizēm pietiek ar vienu pieaugušo, kā filmā ir šis draugs, kurš var palīdzēt bērnam redzētam, dzirdētam un nejusties visu laiku kā izraidītam, kā melnajai avij."

"Vēl tēma, kas uzrunāja, ir par vecāko draugu. Un viens aspekts, kas izsauca spēcīgas emocijas: mākslai liels spēks reaģēt, veidot un strādāt ar emocijām. Bet briesmīgākais, ko var darīt, ir sākt neprofesionāli to interpretēt.,"  norāda Sindija Meluškāne.

Filma “Bedre” tapusi pēc Janas Egles stāstu motīviem. Tā vēsta par desmit gadus veco Markusu, kuram jāpielāgojas jaunai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības dēļ Markuss patvērumu un draudzību rod pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē.

Par filmu Dace Pūce stāsta arī raidījumā Kultūras rondo.

Filma "Bedre" ir režisores Daces Pūces pilnmetrāžas debijas spēlfilma un jau saņēmusi XVII starptautiskā kinofestivāla “Baltijas debijas” galveno balvu jeb “Grand Prix” nominācijā “Labākā filma”, kā arī “Grand Prix” kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma 62. Lībekas kinofestivālā Vācijā, kļūstot par pirmo filmu no Latvijas, kas festivāla vēsturē saņem galveno balvu. 

Filmā piedalās aktieri Dace Eversa, Indra Burkovska, Inese Kučinska, Aigars Vilims un Egons Dombrovskis, un viena no lomām uzticēta godalgotajai Polijas aktrisei Agatai Buzekai. Savukārt desmitgadīgā Markusa lomā iejuties jaunais aktieris Damirs Onackis.

Filmas radošajā komandā ir scenārija autori Dace Pūce, Monta Gāgane un Pēteris Rozītis, operators Gatis Grīnbergs, māksliniece Laura Dišlere, montāžas režisors Jussi Rautaniemi, producentes Kristele Pudane un Elīna Jozauska. Filmas mūzikas autors ir Valters Pūce.