Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ģimenes studijā plašāka saruna par grafoloģiju un to, kāpēc bērniem būtu jāapgūst prasme rakstīt skaisti un salasāmi ar roku, cik daudz bērna rokraksts stāsta par viņa personību un kā rokrakstu veidošanos šobrīd ietekmē digitālās tehnoloģijas.

Jau 8-9 gadu vecumā bērnam veidojas savs rokraksts, rakstīt bērnu visaktīvāk vajadzētu mācīt 4-7 gadu vecumā, norāda grafoloģe, neiropsiholoģe Anita Millere.

Rokraksta veidošanos ietekmē daudzi faktori, sākot ar sociālo vidi, to ietekmē vecāki, uzskati, intereses, vēlmes, noskaņojums, arī veselība. 

"Mūsu rokrakstu veido vidēji 56 muskuļi, un no šo muskuļu darbība atspoguļosies mūsu rokrakstā, cik tas ir glīts, neglīts, salasāms vai nesalasāms," norāda Anita Millere.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja Marta Radziņa piekrīt, ka tieši skolā un pirmsskola ietekmē mazā cilvēka rokrakstu: vai galds un krēsls ir atbilstošā augstumā, vai regulāri tiek trenēta muskulatūra, kas vajadzīga rokraksta veidošanai.

"Absolūti taisnība, ka pēc pirmās klases kaut ko ietekmēt vai mainīt ir ļoti grūti. Tad ir arī grūti veidot ieradumus, kas attiecas uz pareizu sēdēšanu, muskuļu darbību," atzīst Marta Radziņa.

Viņa arī norāda, ka jebkāda pirkstu sīkās motorikas trenēšana ir ārkārtīgi nozīmīga - gan vēršana, gan bēršana, gan locīšana, gan spēja saskaņot darbību ar apzinātību. Tāpat svarīgi ir veicināt patiku un interesi pret rakstīšanu, jo iemācīta tehnika nenozīmē, ka skaisti rakstīs visu dzīvi. Tas ir jāvēlas darīt un jāsaprot jēga, kāpēc svarīgi to darīt.

Kaligrāfe, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Izglītības programmu kuratore Dārta Dīriņa atzīst, ka savā praksē nodala kaligrāfiju no glītrakstīšanas. Tajā pašā laikā viņa vērtē, ka glītrakstīšana vajadzētu ieviest kaligr'afijas principus, tad burti izskatītos simpātiskāki.