“Laikam ir liela loma, jo ātrāk konstatē, jo ātrāk dzirdi var uzlabot ar tehniskām iespējām un veiksmīgāks ir rezultāts, un tā ir laba valodas attīstība,” raidījumā Ģimenes studija skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docente Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.

Daktere norādā, ka Latvijā vidēji 15 - 20 bērni piedzimst ar nopietniem dzirdes traucējumiem. Tie ir bērni, kuru vecākiem speciālisti iesaka, ja viņi vēlas, lai bērns dzird un arī veido valodu, likt dzirdes implantu.

Viens no riska faktoriem dzirdes traucējumiem ir priekšlaicīgas dzemdības, arī nedzirdīgu vecāku bērniem bieži konstatē nedzirdību. Nedzirdību var izraisīt arī smagas saslimšanas, mātes riska faktori grūtniecības laikā, kā arī dzemdību traumas, atsevišķos gadījumos medikamenti.

Kušķe skaidro, ka Latvijā neviena dzemdību iestāde nevar pastāvēt, ja tajā nav dzirdes skrīniniga mērījumu aparāts. Mērījumu veic bērna 3-4 dzīvības dienā.

“Ja atbildes reakcija ir pozitīva, mamma var ņemt bērniņu un doties mājās un par bērna dzirdi nekreņķēties,” atzīst Kušķe. “Par tālāko dzirdes attīstību liecinās tipiskas reakcijas – bērns pie skaļiem trokšņiem var pamosties, mammas balsi atpazīs pirmo jau apmēram trīs mēnešu vecumā.

Par valodas attīstību un labu dzirdi liecina pirmie vārdi apmēram gada vecumā.”

“Kreņķis rodas brīdi, ja pēc pārbaudes atbilde ir, ka bērna dzirdes reakcija nav bijusi pozitīva. Tad bērns jāved uz atkārtotu dzirdes pārbaudi, vēlams trīs mēnešu, bet ne vēlāk ka sešu mēnešu vecumā,'” turpina Kušķe.

Sarunā piedalās arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas sadzirdi.lv valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš un Latvijas Bērnu dzirdes centra audiologopēde Ilze Klatenberga.

Ierakstā uzklausām to bērnu vecākus, kuri piekrituši saviem bērniem ievietot dzirdes implantu.