Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Ja bērns vēlas spēlēt spēlītes telefonā vai datorā, visticamāk vecākiem jārēķinās arī ar tēriņiem. Kā spēļu industrija naski pelna, piesaistot aizvien jaunāku auditoriju, kas virtuālajām izklaidē tērē savu vecāku līdzekļus un cik tas izmaksā, diskutējam Ģimenes studijā. Uzklausot vecāku pieredzi, arī interesējamies, kā vienoties ar bērniem, lai visi būtu apmierināti. Raidījuma viesi: bankas „Citadele” digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš, raidījuma „Digitālās brokastis” vadītājs, videospēļu entuziasts Artis Ozoliņš un klīniskās veselības psiholoģe, kognitīvi beheiviorālā terapeite Inese Elsiņa.

Par bērnu tēriņiem tieši virtuālām nodarbēm rosināja runāt "Citadeles" veiktais pētījums par to, cik un kam bērni tērē naudu, lietojot savas maksājumu kartes.

Mārtiņš Bērziņš atklāj, ka bērni vairāk nekā pusi savu līdzekļu izlieto ikdienišķām vajadzībām un uzskats par to, ka lielākā daļa aiziet spēlēm ir maldinošs. Tomēr viena trešdaļa visu pirkumu, ko bērni veic ar maksājumu kartēm un internetā aiziet digitālai pasaulei. Tās var būt spēļu platformas, bet tie var būt arī materiāli, kas saistīti ar izglītības sfēru.

Artis Ozoliņš piebilst, ka tas var būt straumēšanas un mūzikas platformas, ne tikai spēlītes. Jā, tā arī ir spēļu pasaule.

Inese Elsiņa min, ka spēlēm internetā ir sliktās puses, gan pozitīvās.

Ir daudzi pētījumi, kas pierādījuši, ka videospēles attīsta bērna kognitīvās spējas – telpisko uztveri, atmiņu, problēmu risināšanas spējas, radošumu, reakcijas ātrumu. Tas var noderēt gan profesionālā darbā, ga mācību vidē. 

Ir arī izklaidējošais moments, video spēles uzlabo garastāvokli, tās var palīdzēt relaksēties, mazināt trauksmi. Spēcīgs ir arī socializēšanās aspekts, spēle dod iespēju būt daļai no komandas.

Taču ir jāsaprot robežas, cik tālu ir attīstības aspekts un kad tas jau pārsniedz nekontrolētas spēlēšanas pazīmes. 

Būtiski ir kontrolēt un nepalaist pašplūsmā ne tika finanšu aspektus, bet arī emocionālos. Jo jaunāks bērns, jo lielāks ir risks, ka bērns var iestigt spēļu pasaulē. Izteiktāk tas ir bērniem, kam ir impulsa kontroles grūtības. Būs grūti kontrolēt, vai es gribu pirkt, bet arī grūti pārtraukt spēlēt.