Vai klātbūtne bērēs ir traumējoša pieredze bērnam, vai tieši otrādi - palīdz pieņemt tuva pieaugušā aiziešanu? Vai grūtniecības laikā būtu jāvairās no došanās uz bērēm, interesējamies Ģimenes studijā. Raidījumā diskutē praktiskās teoloģijas docents, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Bērnu klīniskās universitāes slimnīcas Vecāku mājas kapelāns Linards Rozentāls, četru bērnu mamma un folkloras pētniece Una Smilgaine un psiholoģe, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas atbalsta programmas sērojošiem bērniem un to ģimenēm “Kalniem pāri” vadītāja Estere Kvelde.

“Es domāju, ka šī jautājuma noskaidrošana ir tikai tik daudz svarīga, lai saprastu, kādā valodā ar katra vecuma bērnu runāt," norādā Linards Rozentāls, analizējot, kad ar bērnu runāt par nāvi un bērēm. "Protams, ja mēs runājam par tādu racionālo apziņu, kurā brīdī bērns kļūst spējīgs aptvert savu mirstīgumu, savu galīgumu, tad arī tādā valodā mēs viņu runājam. Jebkurš bērns jebkurā vecumā sēro, un mums ir jāatrod jebkuram vecumam atbilstoša un piemērota valoda un veids, kā savu bērnu atbalstīt šajās sērās un bēdās. Apmēram 6-8 gadu vecums ir tas, kur jau bērnu izpratne par nāvi sāk tuvināties tam, kā mēs, pieaugušie, par to domājam."

Viņš norāda, ka bērniem bērēs rodas daudz jautājumu un nāve ir jautājums, kas vienā brīdī kļūst ļoti interesants un ļoti saistošs, kuru gribas izpētīt un saprast.

“Jo godīgāk, atklātāk, tiešāk mēs spējam par to runāt ar savu bērnu, jo labāk viņš saprot visu, kas ir noticis, gan to, kā izturas vecāki, kādas ir viņu emocijas, kādas ir šīs bēdas. Kas ir tas, kas tagad dzīvē ir noticis un mainījies. un tas palīdz bērnam tam iziet cauri veselīgāk, neattiecināt uz sevi. Un neizveidot par nāvi kaut kādus biedējošas iedomas vai atkal nejusties vainīgam par to, ka mamma raud," vērtē Rozentāls.

Estere Kvelde uzskata, ka bērns jau kopš dzimšanas mirkļa pamana to, ka kāds ir nomiris.

“Tāda apzināta izpratne ir no diviem gadiem. Viņš sāk pamazām saprast, mums arī jāpalīdz bernam tas saprast. Protams, par to, ka nāve ir tāda permanenta un neatgriezeniska mēs varam sākt runāt ar bērnu no kādiem 6-7 gadiem. Katrā gadījumā bērniņi sēro jau no piedzimšanas brīža. Arī zīdainīši sēro, un viņi pamana, kad tuvā cilvēka vairs nav, viņi pamana apkārtējo emocijas,” atzīst Estere Kvelde.