Bērniem Latvijā daudz bojātu zobu: iespējas mudināt apgūt mutes higiēnu

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mediķi norāda, ka 12 gadu veciem bērniem Latvijā ir vidēji trīs - četri bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi, kamēr citur Rietumeiropā šis skaitlis svārstās starp vienu un pat mazāk. Kāda ir vecāku atbildība, rūpējoties par bērnu mutes veselību un kā bērnudārzs un skola var bērniem palīdzēt apgūt mutes higiēnas nozīmi, interesējamies raidījumā Ģimenes studija.

Par bērnu mutes veselību disktuē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Stomatoloģijas institūta Mutes Veselības centra vadītāja Egita Senakola un sertificēta zobu higiēniste RSU Stomatoloģijas institūtā Bērnu zobārstniecības nodaļā Guna Grīnvalde.

Kā pedagogiem apgūt iemaņas mācīt bērniem zobu higiēnu un kā par stāstīt un atgādināt mazajiem, atklāj Mores pamatskolas sākumskolas skolotāja Sandra Some-Feldmane un privātās pirmsskolas „CreaKids” skolotāja Ketija Maculēviča.

"Visā pasaulē šobrīd uztraucas par agrīno bērnu zobu kariesu, ļoti palielinās ārstēšana narkozē bērniem 3-4 gadu vecumā, stāsta Egita Senakola. Viņa vērtē, ka tas saistīts ar to, ka vecāki neseko pārāk līdzi tam, vai zobus bērnam sāk tīrīt, kad tikko tie šķiļas, vai ir pirmā vizīte zobārsta gada vecumā, pieļauj barošanas kļūdas, kad bērns uzņem pārāk daudz cukura.

"Ja pirmā vizīte ir trīs gadu vecumā un milzīgi daudz bojātu zobu, tā ir katastrofa, jo ārstēt var gandrīz tikai narkozē," atzīst Egita Senakola.

Guna Grīnvalde norāda, ka

bojāti zobi bērnam izraisa diskomfortu. Ir gan runāt, gan, ēst gan socializēties. Šis diskomforts rada grūtības koncentrēties pasaules apgūšanai, jo viņam sāp zobi.

"Esmu novērojusi, ka bērni pat baidās vecākiem teikt, ka sāp zobi, jo zina, kas būs tālāk, būs jāiet pie zobārsta," stāsta Guna Grīnvalde. Problēma tikai pieaug un beigās tiešām ir iespējama tikai ārstēšana narkozē.

"Viennozīmīgi tā ir vecāku atbildība, viņiem ir jadomā par bēnru mutes veselību, par bērnu zobiem," vērtē Guna Grīnvalde. "Ne tikai par tīrīšanu, par fluorīdu saturošām zobu pastām, bet arī par uzturu, par cukuru."

Bojāti zobi ietekmē bērnu pašapziņu un arī valodas attīstību, to atzīst skolotāja - logopēde Kristiāna Gulbina. Viņa situāciju vērtē kā diezgan traku, jo bērns, kam ir bojāti zobi nevar pareizi izveidot skaņas.

Ideālais modelis zobu higiēnas nodrošināšanai ir zobu tīrīšana divas reizes dienā - no rīta un vakarā - ar fluorīdu saturošu zobu pastu, kuru izspļauj, bet neizskalo, lai pasta turpina savu darbu. Tas ir mutes higiēnas minimums, arī neaizmirstot lietot zobu diegu, kas iztīra zobu starpas.

"Vecāku atbildība ir bērniem pārtīrit zobus. Bērni nemāk paši iztīrīt zobus, viņiem nav sīkā motorika tik labi izveidojusies, lai paši prastu labi iztīrīt zobus," norāda Guna Grīnvalde. 

Vecākiem jāpalīdz bērnam tīrīt zobus līdz 8-10 gadiem, dažam arī ilgāk.