Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Aizvien vairāk bērnu aug daudzvalodīgās ģimenēs. Kā tas ietekmē viņu valodas un runas attīstību, kādus riskus un ieguvumus tas nes līdzi un kā ir ikdienā dzīvojot citas valodas vidē, iemācīt bērniem arī latviešu valodu? Ģimenes studijā diskutē logopēde, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes docētāja Ilze Blūmentāle,  Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, bērnu un jauniešu shēmas terapijas speciāliste apmācībā Gunita Kleinberga.

Runāt par šo tematu rosināja kādas mammas Elīnas vēstule. Viņa raksta, ka ir precējusies ar dāni un dzīvo Dublinā, tāpēc bērns jau no dzimšanas dzīvo ar trim valodām. Pati ar bērnu runā latviski, tētis – dāniski, bet ikdienas vidē, protams, ir angļu valoda. Viņa vēlas, lai neviena no valodām nepaliek novārtā. Dēls arī jau tagad, 2,5 gadu vecumā, saprot visas trīs valodas, bet runā visas jaucot kopā.

Viņa uzdod vairākus jautājumus. Cik valodas bērns var uztvert un vai trīs valodas var aizkavēt viņa runas attīstību? Kad valodas "sakārtojas" pa plauktiņiem un kad bērns saprot valodas konceptu, nejaucot tās vairāk kopā, lai ar Latvijas vecmāmiņu runātu latviski, bet ar Dānijas - dāniski. Kādi būtu speciālistu ieteikumi, lai nodrošinātu visu valodu līdzvērtīgu attīstību? Kas notiek, kad ģimenē ienāk otrs bērniņš?