Nav jau tā, ka, vasarai sākoties, daudzi bērni, savu mācību gada laikā mūzikas skolā apgūto repertuāru un prasmes demonstrē uz ielas katram garamgājējam. Tomēr ik pa laikam var satikt bērnus, kas vēl nav sasnieguši 16 gadu vecumu, tomēr spēlē vijoli akordeonu, čellu vai kādu citu mūzikas instrumentu uz ielas un garāmgājēji spēlētāju atalgo ar lielāku vai mazāku naudas zīmi. Vai tas ir likumīgi un droši, vai tas ir ētiski. Ģimenes studijā interesējamies, kādos gadījumos un apstākļos pieļaujama bērnu muzicēšana uz ielas un kad jāsatraucas par bērnu izmantošanu peļņas nolūkos. Diskutē "Vakara Ziņu" galvenā redaktore Antra Gabre, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska un Siguldas mākslu skolas „Baltais Flīģelis” klarnetes spēles pedagogs Mārcis Kūlis.

Tieši Antras Gabres ieraksts sociālajā tīklā "Facebook" par novēroto Vecrīgā, kur ap 19.30 maza meitenīte spēlēja vijoli vēsā vakarā rosināja diskutēt raidījumā par šo tematu. 

Antra Gabre atstāsta novēroto un arī neveiksmīgo komunikāciju ar policiju, informējot par situāciju.

Žurnālistes novēroto un pieredzēto komentē Rīgas Pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas pārstāvis Artjoms Kalacs.

Ierakstā uzklausām mūzikas skolotāju Daci Kravali, kā arī viņas bērnus Elfrīdu (15 gadi) un Fridrihu (13 gadi), kuri abi ir Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.

Savu pieredzi par muzicēšanu kopā ar māsu uz ielas 90. gados septiņu gadu garumā, lai uzlabotu ģimenes finansiālo stāvokli, stāsta čellists Mārcis Kuplais. Šobrīd viņš dzīvo Šveicē, uzstājas kā solists un māca instrumenta spēli bērniem mūzikas skolās., bet māsa ir mūzikas terapeite.