Bērnu fiziskajā attīstībā vērojamas divas galējības - pārstimulēti bērni, ar gaitas un locītavu problēmām, kā arī nepietiekami fiziski spēcīgi bērni un pusaudži, kuriem trūkst dažādu kustību iemaņu un fiziskā spēka. Raidījumā Ģimenes studija saruna par samērīgu bērnu fizisko attīstību. Kam pievērst uzmanību, lai veicinātu bērnu vispārējo fizisko attīstību, vērtē sporta ārste Sandra Rozenštoka, fizioterapeite Asnāte Jakubāne un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Inta Bula-Biteniece.

„Problēma ir pārspīlētā drošība,” vērtē Inta Bula-Biteniece. „Galvenais ir bērnu pieskatīt, neļaut uzkāpt, jo var nokrist, piesprādzēt drošības pēc ratos, jo var izkrist. Kāds sens domātājs teicis, jo vairāk cilvēku drošinām, jo bezpalīdzīgāks viņš kļūst.”

Tas, ka bērni vairs nemāk uzrāpties pa vingrošanas sienu, ir saistīts ar mammas bailēm, ar skolotāja bailēm, ko teikts vecāki, ka nebūšu redzējusi.

Pirms dažiem gadiem veikts pētījums rāda, ka bērnudārzā un arī sākumskolā bērni nostaigā dienas laikā ap 3000 soļu. Tas norāda, ka izglītības iestādes nerada iespējas, lai bērns būtu aktīvs. Iespējams, tas arī saistīts ar pārspīlētu drošību. Vecāki, no vienas puses, grib, lai bērns ir aktīvs un dara visu, bet, no otras puses, - lai bērns ir neskarts. Bet, mācoties tvert bumbu, var gadīties dabūt ar to pa degunu vai pārsist lūpu. Lai tas nenotiktu, audzinātāja labāk to bumbu neņem. Ies uz skolu un iemācīsies.

Vēl viens aspekts - grupiņās ir pārāk daudz bērnu un vietas ir maz. Viņiem nav kur kustēties. Var saprast arī audzinātājas.