Trīs bērnu vecāki Gunta un Andis Kalvāni ir zinātnieki un pētnieki, strādā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, kas arī lielā mērā nosaka ģimenes vaļasprieku – iešanu dabā. Par vēl vienu svarīgu ģimenes vērtību Gunta atzīst izglītību, tajā vecāki ieguldījuši daudz, bērniem skolojoties Montesorri pedagoģijas pieejā.

Visus ikdienas pienākumus mamma un tētis cenšas dalīt vienlīdzīgi, tā, piemēram, nesen Gunta devusies četrus mēnešus studēt ASV un Andis teic, ka sajutis pat līdzcilvēku izbrīnu par šādu situāciju.

"Mēs neesam ļoti laba, bet tāda normāla ģimene," sarunā vērtē vidējā meita Elīza.

Elīza mācās Pārdaugavas Montessori sākumskolā un viņai patīk lasīt.

Evai ir seši gadi, viņai visvairāk patīk zīmēt un šobrīd viņa grib kļūt par cirka mākslinieci. Rudenī mazā māsa ies skolā.

Lielais brālis Daniels mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, viņam patīk spēlē basketbolu un šahu.

Vecāki strādā kopā un ģimenē ir noteikums, ka tikai krīzes situācijas strādā brīvdienās. Gunta bilst, ka abiem ar vīru darbs ir arī hobijs un viņiem ļoti patīk mācīties. Bet arī Gunta daudz lasa, viņai lasīšana ir  veids, kā "restartēties". Lasīt patīk arī Danielam un Evai.

"Esam ļoti garlaicīgi vecāki, tāpēc bērni lasa, jo viņiem nekādas citas izklaides netiek piedāvātas," smej Gunta. Bet nopietnāk piebilst, ka bērnu vēlmi lasīt varētu būt ietekmējusi arī vienošanās, ka telefons ir tikai no 1. klases. Kā arī tas, ka bērnudārzā un skolā ir lasīšanas stūrītis.

Šogad Kalvāni kopā ar draugiem ir uzsākuši tradīciju, vēloties notiek gar Latvijas piekrasti. Aprīļa beigās jau veikts posms no Ainažiem līdz Salacgrīvai. Turpinājums būs jūlijā.

"Pārgājieni, kopā būšana dabā - to ir iedevušas studijas. Ģeogrāfiem nav miera, gribas braukt un ceļot. Mēs arī centāmies vismaz reizi gadā aizbraukt ārpus Latvijas, bet šobrīd inflācija to ir drusku nobremzējusi. Arī esot pieci, centāmies braukt," stāsta Gunta.

"Bija arī periods, ka daudz spēlējām galda spēles," bilst Andis. "Tas ir apsīcis, tagad ir kaut kas cits jāmeklē."

"Mūsu hobiji arī mainās, pielāgojoties bērnu vecumiem. Bija periods, kad bija galda spēles, bija lego periods, bija periods, kad bija puzles. Tagad esam pārejas posmā, jo mums ir viens gandrīz pirmklasnieks, viens mini tīnis un viens kārtīgs tīnis, attiecīgi intereses mainās un mēs cenšamies  mainīties un pielāgoties līdzi. Arī respektēt to, ka ar austiņām jāpasēž kādu brīdi," turpina Gunta.

Vai bērni labprātīgi dodas līdzi vecākiem pārgājienos? Situācijas mēdz būt dažādas.

"Man tas ir svarīgi, man tā ir vērtība. Es uzskatu, ka pārgājieni nāk tikai pa labu. Pārvarēt to brīdi, kad esam visi pieci esam mašīnā... Kad esam mežā, pļavā, jūrā, tad viss ir kolosāli un forši. Līdz mašīnai ir jātiek," atzīst Gunta.

"Pirmie daži kilometri ir jānobrauc un parasti normalizējas, un diena ir veiksmīga," papildina Andis.

Eva bilst, ka ar prieku dodas mammai un tētim līdzi, Daniels piebiedrojas tēta teiktajam, ka ir jātiek līdz mašīnai. Laukā jau nekāpsi un beigās viss ir labi.

 

Ar Kalvānu ģimeni Ģimenes studija jau ir tikusies pirms dažiem gadiem, kad viņi bija vēl divu bērnu vecāki un gatavoja "Zinātnieku picu".