Cik lielu kabatas naudu vecāki piešķir saviem bērniem Latvijā un abās kaimiņvalstīs? Kā bērni tērē savu kabatasnaudu?

Raidījuma viesi: bankas "Citadele" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks, Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa un Ogres 1. vidusskolas direktora p. i. un ekonomikas skolotāja Nora Heinrihsone.

Banka “Citadele” veica pētījumu, lai pārliecinātos par bērnu kabatas naudu, tās došanas paradumiem. Pētījumā aptaujāja vecākus Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, pauž bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Pētījums rāda, ka puse no vecākiem kabatas naudu bērniem nedod vispār. Vecāki, kuri dod kabatas naudu bērniem, atklāj, ka dod vidēji līdz diviem eiro dienā (Latvijā un Igaunijā), Lietuvā kabatas nauda bērnam ir lielāka.

Visbiežāk kabatas naudu skaidrā naudā dod Lietuvā, Igaunijā vecāki kabatas naudu pārskaita bērna maksājumu kartē.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa uzsver, ka kabatas naudas apmērs atkarīgs no bērnu vecuma. “Swedbank” pētījumā atklājies, ka parasti kabatas naudas došana sākas no septiņu gadu vecuma, tad bērni sāk iet skolā un kļūst patstāvīgāki. Bērns būtu jāsagatavo naudas izmantošanas prasmēm.

Naudas došana skolēnam saistās ar patstāvību dažādās dzīves jomās, tad vecāki bērnam sāk uzticēt kabatas naudu. Svarīgi, ka bērns ir citu skolēnu sabiedrībā, viens no otra var mācīties, kā darbojas naudas sistēma. Skolā ir iespējams iztērēt naudu, tāpēc skolas vecumam un kabatas naudai ir praktisks iemesls un arī atbildības slieksnis. Bērnam augot, mainās kabatas naudas apjoms, pauž Ogres 1. vidusskolas direktora p. i. un ekonomikas skolotāja Nora Heinrihsone.

Evija Kropa atbalsta agrīnu kabatas naudas došanu un arī tehnoloģiju lietojumu. Bērns ir jāmāca izmantot reālu naudu, tas palīdz bērnam izprast naudas vērtību, bet ļoti atbalstāmi ir bērnam noformēt maksājumu karti.