Cilvēki ar Dauna sindromu: kādas ir viņu iespējas pilnvērtīgai dzīvei Latvijā?

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Pasaules praksē ir piemēri, ka cilvēks ar Dauna sindromu iegūst  pat augstāko izglītību, tomēr kopumā sabiedrība nepietiekami novērtē intelektuālo potenciālu bērniem, kas nāk pasaulē ar vienu papildu hromosomu. Kādas ir viņu izredzes pilnvērtīgai dzīvei Latvijā? Ģimenes studijā analizē biedrības "Dauna sindroms Latvija" valdes locekle, mamma deviņus gadus vecam puikam Velga Polinska, biedrības "Dauna sindroms Latvija" valdes locekle, mamma septiņus gadus vecam puikam Veronika Bašarina, 23 gadus veca jaunieša mamma Aiga Kriņģele un sešus gadus vecas meitas mamma Līga Aizstrauta.

Dauna sindroms ir ģenētisks stāvoklis, kuram raksturīga viena papildu hromosomu 21. hromosomu pāri. Latvijā ik gadu piedzimst 10 līdz 15 šādu bērnu, un kopā valstī dzīvo aptuveni 1300 cilvēku ar Dauna sindromu.

Nesen sociālajos medijos pamanījm  ierakstu, kurā kāda mamma lepojās ar sava bērna sasniegumiem - absolvētu augstskolu, kas nebūtu nekas neparasts dzīvē, ja neņem vērā faktu, ka tas bija jaunietis ar Dauna sindromu. Piemērs diemžēl ne no Latvijas, taču lika aizdomāties, kādas iespējas pilnvērtīgi dzīvot, iegūt izglītību un vispār iekļauties Latvijas sabiedrībā ir bērniem, jauniešiem un visu vecumu cilvēkiem ar šo vienu papildu hromosomu.

Šajā pavasarī vismaz mums tā šķita arī Dauna sindroma biedrībai izdevās nedaudz pamanāmākā iepriekš atzīmēt Starptautisko Dauna sindroma dienu. Kāds bija tās vēstījums un kā dzīvo ģimenes, kurās aug bērni ar šo īpatnību?