Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Kas ir dabiska bērnība, vai to bērniem var nodrošināt dzīvojot pilsētā, kā bērniem iemācīt atbildīgu attieksmi pret vidi, lai brīdi, kad viņi paši kļūst par patērētājiem, izvēles būtu saprātīgākas. Ģimenes studijā diskutē publiciste, divu bērnu mamma Linda Curika, žurnālists, lauksaimniecības politikas eksperts, četru bērnu tētis Raivis Bahšteins un Muki.lv vadītāja, divu dēlu mamma Iveta Straume. Ierakstā uzklausām kolēģi no "Pieci.lv", divu bērnu mammu Māru Sleju.

Dabiska bērnība - bērnība, kurā bērns ir laimīgs un var attīstīties. Tālāk tas saistīts ar uzslāņojumiem, ko vecāki saprot ar jēdzienu funkcionāli bērniem attīstīties. Vai tas nozīmē ēst veselīgu ēdienu, bioloģisku pārtiku, vegānisku ēdienu, ar kādām rotaļlietām spēlēties, vai videi jābūt absolūti drošai, komentē Linda Curika.

Raivis Bahšteins un Iveta Straume vairāk pievienojas uzskatam, ka dabiska bērnība ir saistāma ar iespēju dzīvot laukos vai vismaz Pierīgā, kur ir iespēja iziet dārzā basām kājām, blakus ir pļava. Raivis Bahšteins atzīst, ka ir gandarīts, ka viņa ģimene nedzīvo dzīvoklī, bet svarīgākais ir kā vecāki un bērni piepilda savu laiku.

Iveta Straume atzīst, ka vide ietekmē pieredzes veidošanos, bet svarīgākas ir reālās pieredzes, vai ir iespēja uzkāpt kokā vai iziet pļavā. Viņas ģimene ir pārvākusies uz māju Pierīgā.

"Es domāju par to, kāda tā ir milzīga privilēģija dzīvot mājā Pierīgā. Nekad mēs nebūsim tādā vietā un nekad nevienā Eiropas valstī mēs nevarēsim nonākt tur, kur visiem būs māja laukos vai māja piepilsētā. Tas vienkārši nav sasniedzams. Līdz ar to, kas ir tā reālā dzīves pieredze?" jautā Linda Curika, atklājot, ka arī viņas bērniem Āgenskalnā ir iespēja iziet pagalmā basām kājām.

Viņa norāda, ka daudziem bērniem tas nebūs pieejams, tāpēc nevajadzētu nodalīt, ka, piemēram,  Purvciemā pavadītā bērnība ir mazāk reāla vai mazāk vērtīga.

"Tie,  kam ir tā iespēja, vienalga, vai tā ir vecāku māju vai lauki vecākiem, tas ir brīnišķīgi, bet tas nav kas tāds, ko var sasniegt lielākā daļa sabiedrības," komentē Linda Curika.

Linda Curika vērtē, ka tas ir saistīts ar ģimenes ienākumiem un laiku, ko vecāki var atļauties veltīt bērniem.

"Nevar uzskatīt, ka ģimenei, kas dzīvo tālu ārpus Rīgas, tikai tādēļ, ka tur ir mežs blakus, bērniem ir labāka bērnība, tā nav," atzīst Linda Curika. "Kvalitatīvāka bērnība ir, ja ir pieejama izglītība un veselība. Tās ir divas svarīgākās lietas. Tas, vai burkāns ir no dārza, tā rīdziniekam šķiet top prioritāte, bet realitātē tā nav lielākā dzīves kvalitātes prioritāte. Ticu, ka vides jautājumi ir svarīgi, bet tas rada bažas, ka tas kļūs par turīgākā burbuļa problēmu, kas neattēlo lielākās sabiedrības daļas problēmas."