Vai visiem skolēniem būtu jānodrošina valsts vai pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas, cik kvalitatīvs ir ēdiens, ko gatavo un pasniedz skolas ēdnīcā, un vai skolēni novērtē un arī izmanto iespēju paēst skolā siltu un uzturvielām bagātu ēdienu, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Kuldīgas novada domes deputāte, Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra direktore Inese Astaševska, Rīgas domes Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Ingrīda Millere, uztura speciāliste Eva Kataja un Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors Viktors Litaunieks.

Brīvpusdienas sākumskolas skolēniem no 1. līdz 4. klasē finansē valsts, tas izmaksā 20 miljonus eiro, vecāku klašu skolēniem brīvpusdienas katra pašvaldība nodrošina pēc savām iespējām. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka 40% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas līdz 12. klasei, 70% - līdz 9.klasei, liela daļa - 5.-6.klasei.

Diemžēl bieži valsts vai pašvaldības piedāvātas brīvpusdienas skolā paliek neapēstās, ir skolēni, kas vispār neizmanto iespēju ēst brīvpusdienas. Tāpat skolas saskaras ar situāciju, ka bērni nepazīst skolā piedāvātos ēdienus, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc bērni atsakās no piedāvātā ēdiena.

Arvien daudzviet ir aktuāla arī piedāvātā ēdiena kvalitāte.

Valmieras skolās brīvpusdienas ir nodrošinātas skolēniem no 1. līdz 6.klasei.

„Esmu vislaimīgākais skolas direktors, jo visa skola ēd brīvpusdienas,” atzīst Viktors Litaunieks.

Kuldīgas novadā brīvpusdienas kopš 2017.gada ir visu klašu skolēniem, kā arī 5 un 6 gadu veciem bērniem, kas apgūst obligāto izglītību.

Rīgā nodrošina brīvpusdienas visiem, kuri mācās izglītības iestādēs, no pirmsskolas līdz 12.klasei.

No 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1. - 4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts