Ekonomiskā vardarbība ir situācija, kurā kāds cits, iespējams, dzīvesbiedrs, bērns vai radinieks izmanto otra naudu vai īpašumu bez cilvēka piekrišanas vai viņam nezinot. Par ekonomisko vardarbību uzskata arī manipulēšanu ar mērķi ietekmēt otra lēmumus. Cik izplatīta ekonomiskā vardarbība ir ģimenēs Latvijā un kā tai pretnostāties, diskutējam Ģimenes studijā.

Biedrības "Skalbes" direktore, psiholoģe Zane Avotiņa norāda, ka ekonomiskās vardarbības mērķis vardarbības veicējam ir kontrolēt otru personu, kontrolēt finansiālā un ekonomiskā līmenī. Tas saistīts ar finanšu līdzekļiem, kā arī ietekmējot cilvēka spēju pieņemt lēmumus par iespēju strādāt, tērēt savus līdzekļus

Centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce piebilst, ka ekonomiskā vardarbība arī liedz iespējas, kas rada ekonomiskās iespējas, piemēram, izglītoties.

Zane Avotiņa atzīst, ka naudu izsenis izmanto kā līdzekli, ar kuru viegli manipulēt. Bet kā vardarbības formu šo aplūko samērā nesen, līdz šim vairāk uzskatīja, ka tas ir dabiski, ka ir viens, kas pelna, otrs, kas dara citas lietas. Bet tas var būtiski ietekmēt cilvēka spējas veselīgi un pilnvērtīgi funkcionēt dzīvē.

Iluta Lāce skaidro, ka šobrīd sāk arvien vairāk izprast, kas ir ekonomiskā vardarbība un tā ir cieši saistīta ar tieksmi un vēlmi kontrolēt otru.

"Var būt tā, ka sieviete pelna un viņai neliedz strādāt, bet liek paņemt uz viņas vārda kredītu un tas ir jāmaksā. Manipulācijas, kas saistītas ar ekonomiskām iespējām un to sašaurināšanu ir daudzveidīgas. Katrā stāstā, kas ienāk centra "Marta" lokā, mēs ieraugām jaunas nianses," norāda Iluta Lāce.

"Pie ekonomiskās vardarbības var pieskaitīt arī tādus gadījumus, ka partneris savu dzīvesbiedru var pazemot vai noniecināt, vai kaitēt darba vidē, sūtot materiālu, kas var graut cilvēka kompetences sajūtu, gan lomu darba vidē. Man tas liekas ārkārtīgi zemiski, vai tas ir iespējams. Realitāte rāda citu bildi, ka pieauguši cilvēki ar vairākām augstākām izglītībām var būt vienkārši nekrietni un nekaunīgi izmantot savu vajadzību gūt pārsvaru, atriebties, kontrolēt, samaitāt otram dzīvi ļoti mērķtiecīgi," atklāj Zane Avotiņa.

 

Centra "Dardedze" klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma skaidro, ka arī pret bērniem var vērst ekonomisko vardarbību. Tāpat, ja ģimenē starp pieaugušajiem pastāv ekonomiskā vardarbība un tās ir manipulatīvas un kontrolējošas attiecības, noteikti tās ietekmē arī bērnu. Viņš jūt spriedzi, redz, kuram ir vara, kurš ir upuris. Bērns arī var pārņemt vienu no lomām.

Ģimenē no vardarbības lielākoties cieš sievietes, bet būtiski arī pieminēt, ka no vardarbības un manipulācijām cieš arī vīrieši ģimenē.

Tas ir samērā mazākā apjomā. Zane Avotiņa norāda, ka arī vīriešiem ir visas tiesības saņemt visus pakalpojumus un resursus, ko piedāvā cietušai personai.

Statistika liecina, ka katra trešā sieviete cieš no vardarbības, kas saistīta ar tuvo, intīmo partneri. Maz pētīta ir vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, vecākām sievietēm.

Par šo vardarbības veidu arī maz ziņo.

Speciālistes arī atgādina, ka ekonomiskā vardarbība parasti iet kopā ar emocionālo un fizisko vardarbību.

Lai palīdzētu upuriem, svarīgi ir mācīt, kā atpazīt šo vardarbības formu.