Aizvien vairāk skolu spiestas pāriet uz attālinātām mācībām. Lai nodarbības tiešsaistē noritētu sekmīgi, svarīga gan prasme lietot tehnoloģijas, gan ievērot saskarsmes kultūru, kas, iespējams, ir tāda pati, tomēr varbūt niansēs atšķiras no pieklājības un uzvedības normām, ko ievērojam tiekoties klasē klātienē. 

Situāciju daudzviet droši vien ilustrē kāda tēta ieraksts tviterī: Uzzinu ko jaunu par attālināto skolas dzīvi, klasesbiedri mēdz piereģistrēties ar cita vārdu un sniedz tā vietā nepareizas atbildes, laiž ēterā multenes, mūziku, bet skolotājs nevar un nespēj to visu atklāt un kontrolēt. Bieži stunda šī iemesla dēļ nobrūk.

Nu jau vairākas skolas izstrādā tādus kā tiešsaistes stundu etiķetes noteikumus, kādi tie ir un kādas ir skolotāju prasmes un iespējas organizēt produktīvu mācību darbu tiešsaistē? Kas vecākiem par to būtu jāzina un jāpārrunā ar saviem bērniem?

Rīgas Pļavnieku pamatskolas pedagogs, arī klases audzinātājs Andris Krieķis norāda, ka saviem skolēniem šajā mācību gadā pirmajā tiešsaistes stundā teicis, ka šāda veida mācību process jāuztver nevis kā kaut kas pārejošs, bet ar domu, ka tā ir šī brīža situācija, ka tā būs nākotnes situācija, kurā vispār varētu notikt mācību process.

"Ja mēs to uztveram kā krīzes situāciju, ka zinām, ka pēc mēneša, diviem tas beigsies, nevaram runāt par tik lielu, plānošanu un iesaistīšanos," uzskata Andris Krieķis. "Lielākais izaicinājums ir saprast, ka tiešsaistes mācību process nav izklaide, kur kaut ko padarām mājās un tad es pieslēdzos mācībām, bet tas tas ir mācību darbs. (..)

Tas ir domāšanas veids, neatkarīgi no tā, ka maini vidi, tas ir mācību process, joprojām tu esi skolā, tikai mainīta ir klases telpa. Šī telpa kļūst virtuāla, to ir visgrūtāk saprast.

Manuprāt Latvijas izglītības sistēmā šis digitālais mācību process nav kļuvis organisks, tāpēc esam izsisti no komforta zonas. Tas ir jautājums, vai mēs mēģinām savākties un izveidot augstāku kvalitāti vai mēs nobrūkam."

Andris Krieķis uzskata, ka šī krīzes situācija ir devusi tikai iespējas, ja gadījumā kādu mācību satura jautājumu arī neapgūs vai neapgūs tik augtā kvalitātē, tas ir viens jautājums, bet ieguvumi mācību procesa organizācijā un iespējās, ko reizēm pat klātienē nevar īstenot.

"Jautājums, vai skolēns ir gatavs to realizēt, varbūt ir motivēts, bet viņam nav tehniskās ierīces, kā realizēt digitālo mācību procesu. Tas ir neatrisināts jautājums, ko nebūt jārisina skolai un skolotājiem," atzīst Andris Krieķis.

Programmēšanas skolas "Learn IT" vadītājs, Iespējamās misijas skolotājs Kristaps Auzāns atzīst, ka šobrīd ir apmierināts ar mācību darbu tiešsaistē, bet ir bijuši daudz un dažādi piedzīvojumi. Viņš uzskata, ka tā ir robežu mērīšana. Digitālā vide kā tāda skolēniem nav sveša, bet pēkšņi šajā vidē ienāk svešinieks, cilvēks, ar kuru parasti runā klātienē, skolotājs. Tad tiek mērītas tās robežas, ko skolotājs darīs, ko varēs un nevarēs.

"Problēmas rodas skolotājiem, kas raduši klasē kontrolēt bērnus ar autoritāti. Līdz ar digitālo barjeru tas vairs nestrādā. Jāstrādā ar metodēm un rīkiem, kā kontrolēt un pārbaudīt. To var izdarīt," vērtē Kristaps Auzāns.

"Samsung Skola nākotnei" iniciatīvas vadītāja Līga Bite stāsta par rokasgrāmatu, kurā apkopoti ieteikumi skolotājiem, kā organizēt attālināto mācību vidi. To, kas tagad ir kļuvis par mūsu ikdienu. Viņa norāda, ka arī iepriekš tehnoloģijas skolā ir bijušas pieejamas, bet  reizēm nav izmantotas.

Līga Bite atzīst, ka ir skolas, kas aizvadītajā vasarā ir labi sagatavojušās šim mācību gadam, zinot, ka Covid-19 otrais vilnis būs. Diemžēl ir arī skolas, kas neko nav darījušas un atrodas tajā pašā punktā, kur pavasarī.