Kā vecāku intereses un izpratne par veselīgu uzturu saskan ar to, kas bērnam galdā tiek likts skolā vai bērnudārzā? Vai ievērojot esošos normatīvus un izmantojot pieejamo finansējuma vispār var pagatavot garšīgi un veselīgi, skaidrojam Ģimenes studijā. Turklāt - cik daudz ēdinātāji turas pie dažādām normām un cipariem, vai tomēr domā par to, kā labāk bērnam? Pievērsties tematam par bērnu ēdināšanu skolā rosināja Ikšķiles Brīvās skolas uzvara tiesā strīdā ar Pārtikas un veterināro dienestu  par tikai veģetāras pārtikas nodrošināšanu skolas audzēkņiem. Raidījuma viešņas: uztura speciāliste Lizete Puga, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas Sabiedriskās ēdināšanas tehnoloģe Ilona Dreimane un žurnāla „Mans Mazais” redaktore Tīna Sidoroviča. Viņas bērni mācījušies un arī mācās Ikšķiles Brīvajā skolā.

Latvijā Ministru kabineta noteikumi nr. 172 nosaka, ka bērni mācību iestādēs ir ik nedēļu jāēdina ar 200 g gaļas vai zivs. Tas nozīmē, ka pilnīgi veģetārs uzturs skolā nav iespējams. Ilona Dreimane uzskata, ka šī prasība MK noteikumos nav pamatota. Svarīgāks pamatojums ir uzturvielu daudzums un uzturvielu attiecības.

Raidījuma viešņas atzīst, ka, nevajag koncentrēties tieši uz gaļu, bet uz uzturvielām. Laba gaļa ir dārga, un, piemēram, kvalitatīvs  pupiņu ēdiens ir labāks ogļhidrātu un olbaltumvielu avots un arī lētāks, nekā gaļa. Taču ne vienmēr skolu ēdnīcās strādā pavāri, kas prastu šādu ēdienu pagatavot. Ierastais gaļas ēdiens ir daudz vienkāršāk pagatavojams. Un arī visiem saprotamāks. Lizete Puga atzīst, ka arī viņa izslēgtu no skolu ēdienkartes jau pieminētos 200 g gaļas, bet viņa arī norāda, ka diez vai visi ēdīs pākšaugu ēdienus.