Kā gēni ietekmē cilvēka izskatu un raksturu un kā gēnu informācija palīdz agrīni diagnosticēt iedzimtas saslimšanas - jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes Ģimenes studijā. Raidījuma viešņas: ārste-ģenētiķe Liene Korņejeva un ginekoloģe prenatālās izmeklēšanas speciāliste Dace Ezeriņa.

“Ja vecāki zinātu, kādu informāciju no ģenētikas var iegūt, neviens negribētu neko zināt,” uzskata Liene Korņejeva.

Vecākiem, kas atnāk interesēties kaut ko par savu bērniņu, kurš gaidāms, viņa vēlas jautāt: ja jūsu vecāki būtu saņēmuši brošūriņu ar ģenētisko analīžu rezultātiem, kādas būs saslimšanas dzīvē, uz kādām saslimšanām vai atkarībām būs noslieces, nerunājot par čirkainiem matiem un ausu formu, vai viņi būtu tik priecīgi jūs gaidot.

"Mums katram ir sava saslimšanu pakete, ar kuru ienākam dzīvē, dzīves laikā piedzīvojam simptomus, kas netraucē, un kādus, kas traucē," norāda Korņejeva. "Ja vecākiem ir konkrēts jautājums par čirkainiem matiem un acu krāsu, uz to ģenētika var atbildēt. Vai ir vērts līdz bēbīša noslēpumā iekšā grūtniecības laikā, lai noskaidrotu šādus jautājumus, neesmu pārliecināta. Un vai mēs neuzzināsim to, ko nevēlamies uzzināt."

Tajā pašā laikā ir iespējas gēnu pētniecību izmantot iespējamu pataloģiju un mantotu saslimšanu noteikšanai grūtniecības laikā. Izmeklējumos var noteikt bērna ģenētiskās saslimšanas, kurās arī ir anomālijas.

"Mūsdienās ir iespējams jau veikt bērniņam ģenētisko analīzi, pirms viņš ir ielikts mammas puncī. Vecākiem ir svarīgi zināt, ka ir pieejama izmeklēšana, no otras puses, ļoti iedziļināties pirms bērniņa plānošanas visās iespējās, kā tas varētu būt, nav vēlams," atzīst Korņejeva.

Jautājums, kuras ir tās pataloģijas, pie kurām būtu jāveic ģenētiskā izmeklēšana vēl pirms nākšanas pasaulē.