Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Geštaltterapeite Elīna Zelčāne raksta grāmatas par mammas sūtību un bērnu audzināšanu. Viņas formula, audzinot savus četrus bērnus, ir - "tas, ko vajag ir tavs mīļais klēpis, siltās rokas, ausis, kas dzird, acis, kas redz bērnu. Pat, ja kādreiz nezini, kā palīdzēt, vienkārši esi kopā ar viņiem. Tas ir galvenais".

Nesen iznākusi viņas otrā grāmata, kurā, balstoties uz savu un teorētiķu pieredzi, viņa atzīst, arī labas mammas kļūdās. Tai arī dots tāds nosaukums “Arī labas mammas drīkst kļūdīties jeb kāpēc teorija ne vienmēr strādā praksē”. Ne tikai par to, kā bērnu audzināšanā pieļaut pēc iespējas mazāk kļūdu, arī īpašo vietu, kur ģimene dzīvo, proti, Ogres salu, un to, kā tik kupla ģimene pavada brīvo laiku kopā, saruna Ģimenes studijā ar Elīnu un Jāni Zelčāniem un viņu bērniem. Sarunā iesaistās Zelčānu ģimenes vecākie bērni Elizabete (11), Kristofers (10), Katrīna (7), turpat blakus ir arī Olivers (3).

Pirmā  geštaltterapeites un filozofes Elīnas Zelčānes grāmata “No perfekcionisma uz mīlestību” iznāca 2015.gadā un tā bijusi veltīta jaunākajai meitai Katrīnai.

“Kad piedzima trešais bērns, sapratu, ka nevaru būt perfektā mamma. Ar pirmo likās, ka vēl kaut cik sanāk, ar otro jau sāka iet drusku auzās, kad piedzima trešais - bija divi varianti, vai nu es esmu nekam nederīga mamma, vai visas mammas nav perfektas un to atliek pieņemt, ka nesasniegsi ideālu un samierināties, ka esi gana laba,” stāsta Elīna.

Par šo grāmatu Elīna saka, ka tā bija vispārīgā grāmata par perfekcionismu. Otrā “Arī labas mammas drīkst kļūdīties jeb kāpēc teorija ne vienmēr strādā praksē” - kā pieņemt sevi kā mammu, savu cilvēcīgo pusi, kas kļūdās. Bet abas ir par mammas lomu.

“Gribu iedrošināt citas sievietes, kuras cīnās ar savu vainas apziņu. Kad paskaties “facebook” vai “instragram”, redzi, kā ceļo ar bērniem, kā bērni skaisti saģērbti un viss ir labi, un vīrs ir apskāvis. Bet citreiz ikdienā iet visādi, ne vienmēr tie bērni ir tik mīļi, dažreiz ieķeras cits citam krāgā un atņem cits citam kaut ko. Un vecāki pa vidu uzvelkas.

Bet to jau neparādām. Un tad jaunajām māmiņām, kas apskatās tos skaistos “instagram” kontus, liekas, kāpēc man tā nav. Tāpēc gribēju uzrakstīt atklātu grāmatu, lai parādītu, kā ir īstenībā. Vismaz man tā ir,” atklāj Elīna.

Raksturojot savu audzināšanas pamatprincipu viņa saka, ka tas ir gaužām vienkāršs – audzināt bērnus ar mīlestību.

“Dažkārt mēs aizraujamies ar audzināšanu un principiem un modeļiem, bet aizmirstam to vienkāršāko, ka tas, ko vajag ir tavs mīļais klēpis, siltās rokas, ausis, kas dzird, acis, kas redz bērnu. Pat, ja kādreiz nezini, kā palīdzēt, vienkārši esi kopā ar viņiem. Tas ir galvenais,” uzskata Elīna.

Vīrs Jānis savā ziņā bijis pirmais Elīnas grāmatu recenzents, abi kopā apsprieduši, jo tā ir viņu ģimenes kopīgā pieredze.