LSM ziņās: Ārsts: Demence ir slimība, nevis normāla novecošana

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ko ģimenei nozīmē tuvinieks ar demenci, kā pieņemt pārmaiņas cilvēkā un kur saņemt atbalstu, skaidrojam Ģimenes studijā.

Statistika rāda, ka Eiropas Savienības valstīs demence ir aptuveni 7 - 8% iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem un pat 40% vecumā virs 90 gadiem. Cilvēki ar šādu diagnozi nespēj dzīvot vieni, dažādu spēju zuduma dēļ viņiem nepieciešams nepārtraukts līdzcilvēku atbalsts un aprūpe. Kāda ir palīdzība ģimenei, ja tuvam cilvēkam diagnosticēta šī saslimšana, un kā iespējams pieņemt, ka ar tēti vai mammu vairs nevar uzturēt sarunu, ka viņi vairs nespēj veikt visikdienišķākos darbus, vai pat neatpazīst tuvākos. Ģimenes studijā skaidro dienas aprūpes centra personām ar demenci "Žubītes" vadītāja un sociālā darbiniece Ramona Liepiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts - psihiatrs Daniels Šamburskis.

Uzklausām arī Vitas stāstu par māsu, kurai diagnosticēta demence.

Demence visbiežāk ir alcheimera slimībā, kas sākotnēji izpaužas ar īslaicīgu atmiņas zudumu, progresējot parādās arī citi simptomi, skaidro Dainis Šamburskis.

Ramona Liepiņa atzīst, ka katrs gadījums ir individuāls. Viņas pieredzē ir nācies saskarties ar cilvēkiem ar augstāko izglītību, kas veikuši dažādus darbus pat vēl pirms pāris gadiem, bet tagad ir nonākuši situācijā, ka ir atmiņas traucējumi, runas traucējumi, trūkst sociālās prasmes, komunikācijas ar citiem cilvēkiem.

Daniels Šamburskis norāda, ka pētījumi liecina, ka bezmiegs, garastāvokļa traucējumi, depresija, trauksme, kā arī cukura diabēts ir būtiski demences attīstībai cilvēkam. Izmaiņas cilvēka ķermenī sāk notikt jau 30 - 40 gadu vecumā un arvien nav zināms, kāpēc kādam tās notiek, citam nē. 

Viņš arī atzīst, jo pats ģimenē ir saskāries ar šo problēmu, ka ir nepieciešams tuviniekiem atbalsts, jo ir grūti saglabāt vēsu prātu. Tas var būt ģimenes ārsts, citi tuvinieki, psihologs.