Šobrīd, kad vairāk maksājam par elektrību un apkuri, kad arī pārtika kļuvusi ievērojami dārgāka, ir laiks pārskatīt, kam ģimenes tērē nopelnīto naudu un vai ir iespējams arī ietaupīt. Vai ģimenes budžeta plānošana palīdz ietaupīt finanses, kādas ir noderīgākās lietotnes un banku piedāvātie instrumenti vieglai budžeta pārskatīšanai, plašāk stāstām Ģimenes studijā.

Raidījumā pieredzē dalās angļu valodas skolotāja, uzņēmēja, četru bērnu mamma Gunita Lanka. Viņa stāsta, ka tikai nesen sākuši ģimēnē vairāk pievērst uzmanību tam, cik tērē pārtikai un kā izvēlas pārtiku, lai ietaupītu. Tagad viņa saka, sekojam līdzi, kam tērējam, jo gribam kam citam teikt vairāk – jā.

Gunita Lanka arī iesaka bērniem arī rādīt, ka dzīvē ir sezonas, ka nav tikai uz augšu - periods, kad ir mazāk naudas, ir - kad ir līdzekļi, var ceļot un brīvi rīkoties.

Padomus un ieteikumus sniedz „Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, „SEB Bankas” privātpersonu pārdošanas atbalsta vadītāja Ance Āboliņa un finanšu izaugsmes trenere Egija Veisa.

Ierakstā pieredzē dalās arī Ilze, stāstot, kādu aplikāciju izmanto abi ar vīru ģimenes finanšu plānošanai.

Evija Kropa atzīst, ka šobrīd grūtākā situācijā saistībā ar rēķinu pieaugumu ir tie, kam pandēmija jau tā sašūpoja ģimenes ikdienu.

"Ir ģimenes, kas var pārorientēties, pārplānot un "izvilkt" šo laiku bez liela stresa. Bet, kas jau šobrīd cīnās par savu finanšu stabilitāti, bez mērķtiecīga valsts atbalsta neiztikt. Šī sabiedrības daļa var plānot cik grib, bet ir lietas, ko nevar izplānot," vērtē Evija Kropa.

Ance Āboliņa atgādina, cik svarīgi ir veidot finanšu drošības spilvenu, lai ģimene var ne tikai nomainīt saplīsušo veļas mašīnu vajadzības gadījumā, bet arī tagad samaksāt rēķinus.

Sākums drošības spilvena izveidei, atliekot kaut vai mazumiņu, var būt arī banku piedāvātie digitālie rīki. Kaut vai atlikt 5 - 10 mēnesī. Tas pie nosacījuma, ka lielāko daļu norēķinu veic ar karti.

Evija Kropa vērtē, ka neatkarīgi no ienākumiem, uzkrāt var ikviens. Nevar tikai sūksties par to, ka neapmierina finanšu situācija, bet arī jācenšas atbildēt uz jautājumu, ko dari, lai mainītu savu finanšu situāciju un cik mērķtiecīgi tas ir.

Sākot budžeta plānošanu un domājot par uzkrājumu veidošanu, Egija Veisa iesaka pārskatīt prioritātes, kas paver citu skatījumu uz katra finansēm. Tāpat viņa min, ka ne vienmēr ir jāpalielina ienākumu apjoms.
"Bieži cilvēki domā, ja man būs vairāk naudas, es dzīvošu "zaļi", viss būs labi, bet pārmaiņas sajūtam mēnesi vai divus, bet tad notiek "dzīves stila inflācija" un izmaiņas vairs nepamanām, jo izdevumus jau sākam uzskatīt par obligātiem," uzskata Egija Veisa.