Ģimenes dzīve šobrīd mainītajā dienaskārtībā: galvenais plānot un izrunāt visu ar bērniem

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vecāku un bērnu ikdiena ārkārtas situācijas laikā ir mainījusies. Speciālisti iesaka veidot dienas plānu, satikties rīta un pat vakara sapulcēs un noteikti pārrunāt ar bērniem visu notiekošo un to, kas viņus satrauc šajā laikā. Tas palīdzēs gan saglabāt mieru, gan nesabojājot savstarpējās attiecības šajā laikā.

Uzvedība.lv veidotāja Līga Bērziņa norāda, ka šajos apstākļos svarīgs ir plāns.

“Plāns šajā krīzes situācijā ir ģimenes mugurkauls. Plāns nosaka to, kā sāksim dienu, kā turpināsim un noslēgsim. Tā ir paredzamība. Īpaši, ja mājās ir bērns, kam ir augsts stresa līmenis, mēs viņus redzam, mēs viņus dzirdam. Viņi ir uztraukti. Tie ir pirmie signāli, ka ir vajadzīgs plāns un plāns ir vajadzīgs rakstisks,” skaidro Līga Bērziņa.

Rakstisks plāns ir nepieciešams, lai tad, kad būs atrisināta radusies problēmsituācija, un tādas noteikti būs, būtu kur ielūkoties, lai zinātu kā turpināt.

Līgas Bērziņas ieteikumi klusajiem darbiņiem bērnam, lai vecākiem būtu laiks saviem darbiem.

“Katram bērnam ir lietas, ar kurām viņš var darboties stundām. Piemēram, var paņemt līmpapīru un pielipināt pie sienas. Pie tāda līmpapīra var lipināt klāt dažādas mazas lietas – mazu lellīti, pērlīti, zīmuli. Veidot lipīgas gleznas. Bērni patiešām ir spējīgi lipināties stundām.

Vai ir bērni, kuriem patīk plēst papīru. Ielieciet kastē papīru, kuru viņš varētu plēst. Ir piecgadnieki, kuriem jau patīk labirintus zīmēt. Šīs ir tās lietas, kas tiešām ir klusajiem darbiņiem, kamēr mammai ir jāpadara kvalitatīvais darbs,” stāsta Līga Bērziņa.

Ģimenes psihoterapeite Kristīne Maže neslēpj, ka ir lielas bažas par sevi un savējiem, kā attīstīsies, kā notiks. Viņai pašai viens veids, kā neļaut šādām emocijām nogulsnēties sevī, ir kustības. Viņa dodas garās rīta pastaigās.

Mācītās Edgars Mažis stāsta, ka visvairāk satraucas veikalā.

“Mazliet sirreāla izjūta ir. (..) Man ir jārestartē sevi, vienīgā komunikācija ar draudzes locekļiem ir pa telefonu. Es cenšos iedrošināt savus seniorus. Iekšēji tā izjūta ir tāda, ka kaut kas ir paņemts prom. Baiļu brīži uznāk, kā Kristīne teica – par savējiem. Iespējās, ka tas varētu mūs skart, ir reālas,” vērtē Edgars Mažis.

Klusuma skolas pasniedzēja, četru bērnu mamma Inese Strante arī stāsta, ka šobrīd viņas ģimenes ikdiena ir mainījusies, jo visi bērni ir mājās.

“Kad bērniem paziņoja, ka nebūs vairs skola, patiesībā varēja novērot lielu satraukumu. Viņi viens ar otru runājās, rīkoja savstarpējas sapulcītes, dalījās ar informāciju. Varēja vērot zināmu trauksmi,” atklāj Inese Strante.

“Tāpat, kā mēs, pieaugušie, šajās dienās esam satapušies ar lieliem satraukumiem un neziņu, tas pats notiek bērnos.”

Viņa atklāj, ka ģimenē ir ieviestas rīta un vakara sapulces, lai visi kopīgi pārrunātu, kā katrs jūtas, lai saplānotu dienu un arī, lai izrunātu paveikto, jo bieži vien saplānots tiek vairāk, nekā spējam izdarīt.

Inese Strante aicina vecākus ar bērniem būt godīgā kontaktā.

“Mēs nedrīkstam būt emocijas noraidoši. Apsēsties un godīgi izrunāt visu, kā ir. Vairākas reizes dienā, ja nepieciešams. Būt godīgā kontaktā,” uzskata Inese Strante.

Kristīne Maže arī mudina atpazīst un nosaukt emocijas vispirms. Reizēm ar ķermeņa palīdzību var sajust emocijas.

“Tad, kad to nosauc, no tā vien jau kļūst labāk. Tad kaut ko darīt. Sevi kā pieaugušo pārfokusēt uz citu emocijas avotu. Meklēt, kur es varu atrast prieku. Kad varam sevi pārfokusēt, tad arī mēs varam bērnam palīdzēt. Ja paši esam iesprūduši savās bailēs un trauksmē, tad ir grūti pateikti, zini, mīļais bērns, tev ir jāspēj pārfokusēties, es gan to nespēju darīt,” norāda Maže.

Inese Strante arī mudina šajā laikā maksimāli censties saglabāt mieru. Savukārt Kristīne Maže vērtē, ka sterilu mieru nevajag uzturēt, ir jādzīvo reālā dzīve, kurā būs attiecību pārrāvumi, kas nav nekas briesmīgs ilgtermiņā. Svarīgi ir spēt kontaktu atjaunot.

Edgars Mažis mudina sabalansēt informācijas avotus un norāda, ka arī sociālajos tīklos var šobrīd atrast iedrošinošus rakstus vai video, lai nenokļūtu "depresijas priekškambarī", kur ir tikai negatīvas ziņas.