Latvijā izplatītākais ģimenes tips ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem. Statistika liecina, ka tie ir 23,6 % Latvijas ģimeņu. Ģimenes studijā diskutējam par šādas statistikas cēloņiem, kā sabiedrībai pieņemt mainīgu ģimenes formu un kādi pakalpojumi nepieciešami šādu ģimeņu atbalstam.

Kādi ir ģimeņu modeļi Latvijā, analizē Latvijas Universitātes asociētā profesore sociālantropoloģe Aivita Putniņa un Latvijas Universitātes docents filozofs Artis Svece.

Atsaucoties uz aktuālo jautājumu, ko Saeimā rosinājusi Nacionālā apvienība, aicinot veikt grozījumus Satversmē, lai noteiktu, ka ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti, Artis Svece vērtē, kā šī politiskā diskusija diez vai ir saistīta ar vēlmi saprast un iedziļināties ģimenēs.

"Tur ir politisks mērķis, reakcija uz Satversmes tiesas lēmumu. Problemātiski būs šajā mēģinājumā definēt ģimeni Satversmē, tur fonā ir viens noteikts mērķis aprakstīt ģimeni tā, lai izslēgtu noteikta veida attiecības. Jau pieminētās viendzimuma attiecības, kas jau pēc definīcijas ir diskriminējošs mērķis. Tur būs lielas problēmas ar šo uzdevumu. Ja arī pieņems šo likumu, būs vēl diskusija Eiropas līmenī," uzskata Artis Svece.

Viņš rosina, ka šo diskusiju vajadzētu izmantot, lai aktualizētu jautājumu, jo attiecības mūsdienu pasaulē ir daudz sarežģītākas, nekā šis vienkāršotais modelis, ko mēģina piedāvāt, it kā mēs visi būtu vienojušies par to.

"Tās attiecības ir daudz plūstošākas un sarežģītākas, nekā šis iedomātais modelis, un visi to zina. Mēs varbūt to neesam vārdos nosaukuši, bet paskatāmies apkārt, ir visvisādi modeļi. To vajadzētu apzināties, ne tikai ar mērķi nodrošināt kaut kādus sociālos pabalstus, bet arī lai padomātu, kāda esam sabiedrība un kā laika gaitā esam mainījušies," norāda Artis Svece.

Klīniskā psiholoģe veselības centrā “Vivendi” kognitivī biheiviorālā terapeite Kristīne Dūdiņa un SOS ciematu programmas “Piedzimstot bērniņam” sociālā darbiniece Inguna Ziemane vērtē, kāda palīdzība būtu nepieciešama viena vecāka ģimenēm.