Pirms četriem gadiem Grāpju ģimene – Ringolds, Līva un abu trīs dēli – pameta dzīvi un darbu Rīgā, kā paši saka – lai zēni varētu izaugt par vīriem. Saimniecībā Skujenes pagastā Ķonēnu mājās viņi izveidojuši Galovejas liellopu ganāmpulku, kaļ vēl citus attīstības plānus un dzīvi laukos aktīvi popularizē sociālajos tīklos.

Ķonēnu pagalmā Ģimenes studiju pirmais sagaida suns Čalis, kurš pārbauda arī mikrofonu. Turpat jau arī divas gotiņas – Mollija un Malciņa.

“Mēs esam Grāpju ģimene – Līva, Ringolds, Teodors, Harolds, Leonards, trīs kaķi, suns, 56 govis. Dzīvojam laukos jau ceturto gadu un esam laimīgi par to,” ar ģimeni iepazīstina Līva.

Līva arī uzsver, ka viņi dzīvo Vidzemes augstienē, kur rudens sākas ātrāk, ziemā sniegs nenokūst, vasara sākas vēlāk.

Kāpēc Grāpji izvēlējušies pārcelties uz laukiem? Ringolda vienkāršā atbilde ir – pilsēta bišķi apnika. Bet vispār izvēles pamatā ir trīs būtiskas lietas – lai puikas izaug par vīriem, lai viņi var iet mežā, būvēt štābiņus, palīdzēt darbos; otrs – vecāki vēlējušies sev un bērniem nodrošināt kvalitatīvu pārtiku, tāpēc arī šobrīd nodarbojas ar Galovejas govju audzēšanu un prāto par citiem virzieniem, ka saimniecību paplašināt; trešais – lai dzīvesveids ļautu ģimeni nodrošināt.

Protams, arī Rīgā gan Līva, gan Ringolds strādājuši algotu darbu un arī šobrīd Ringoldam ir, kā viņš pats saka – kooperatīvs darbs, bet

izvēle dzīvot laukos ļauj ģimenei apvienot visus trīs iepriekš minētos iemeslus un galvenais – būt kopā.

“Gribējās, lai esam vairāk kopā. Arī brīvdienās mūsu hobijs ir saimniecība un mēs esam kopā. Nav tā, ka kāds aizbrauc makšķerēt, kāds – uz hokeju. Mēs esam kopā. Ziemās slēpojam, spēlējam hokeju uz dīķa, vasarā visi kopā darbojamies pļavās un pa dārziem. Tas ir forši, ka nav katram sava lieta, bet visiem kopā,” bilst Ringolds.

Savu ikdienas dzīvi Grāpji saista ne tikai ar Skujeni, bet arī ar Cēsīm, kur aizrit darbadienas, jo tur skolā mācās Teodors, un Jāņmuižu, kur bērnudārzu apmeklē Harolds. Līva atzīst, ka kādu brīdi bijusi sajūta, ja abi strādās algotu darbu Rīgā un puikas sāks iet skolā, katram vajadzēs savu auklīti.

“Apkārt redzējām piemērus, ko nozīmē, ka vecāki abi ir karjerā, ko tas nozīmē ģimenei, bērniem. Saprātam, ka tas nebūs stāsts par mums, mēs gribam citādi,” bilst Līva.

Bet šogad Grāpki kļuvuši arī par “filmu zvaigznēm”. Viņi ir daļa no režisora Ivara Selecka topošās filmas par latviešiem laukos. Ģimenes dzīves dokumentēšana filmā viņiem ir cita interesanta pieredze.